Foto: Edijs Pālens
Pretēji partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas pārliecībai par Saeimas vairākuma atbalstu "mājokļa nodokļa" likumprojekta nodošanai un izskatīšanai Saeimas komisijās, parlaments ceturtdien ar balsu vairākumu šo likumprojektu noraidīja.

Par likumprojektu balsoja 28 deputāti, pret - 52, bet atturējās seši.

"Par" nodošanu komisijām balsoja visa partijas "Jaunais laiks" un "Pilsoniskā savienība" frakcija, kā arī četri "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" deputāti: Juris Dobelis, Māris Grīnblats, Imants Kalniņš un Dzintars Rasnačs. Tāpat atbalstu pauda arī Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis, kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis un "Sabiedrība citai politikai" deputāti Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs.

"Pret" "mājokļa likuma" nodošanu komisijām balsoja LPP/LC, TP, izņemot Ābiķi, ZZS, apvienības PCTVL un SC deputāti.

Atturējās daļa apvienības TB/LNNK deputātu, kā arī LPP/LC pārstāve Kārina Pētersone, ZZS deputāti Baiba Rivža un Gundars Daudze.

Balsojumā nepiedalījās seši ZZS deputāti.

Par lēmumu neatbalstīt "mājokļa nodokli" paziņoja arī LPP/LC frakcija, noraidot publiski izskanējušos minējumus par viņu atbalstu

LPP/LC Saeimas deputāts Oskars Kastēns no Saeimas tribīnes paziņoja, ka sākotnēji labi iecerētais nodoklis luksusa dzīvojamajām platībām ar laiku pārvērtās par nodokli pilnīgi visiem iedzīvotājiem. Turklāt šāda nodokļa administrēšana būtu dārgāka, nekā nodokļa dotie ieņēmumi valsts budžetā, kā arī vēl vairāk apgrūtinātu hipotekāro kredītņēmēju finansiālo stāvokli.

Āboltiņa atgādināja, ka šādu nodokli ieviest apņēmās tieši LPP/LC biedra Ivara Godmaņa vadītā valdība. Turklāt Latvija joprojām ir viena no trim ES valstīm, kurā nav šāda nodokļa. Āboltiņa pauda neizpratni, kādēļ šo jautājumu nevarētu nodod Saeimas komisijām, paužot, ka vienīgais iemesls ir "droši vien tādēļ, lai pašūpotu to laivu".

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā valdība nolēma ieteikt Saeimai piemērot 0,2% likmi pilnīgi visām dzīvojamajām platībām. Šajā gadījumā valdības lēmums gan ir tikai rekomendējošs un galavārds, tostarp lēmums par konkrētas likmes pieņemšanu, bija jāsaka Saeimai.

Valdība norādīja, ka 0,2% likmes piemērošana sniegtu ieņēmumus valsts budžetā, būtu atbilstoši Latvijas līgumam ar Starptautisko Valūtas fondu un izdarītu salīdzinoši ar citām likmēm mazāku spiedienu uz iedzīvotāju finansēm.

Tiesa, skeptiķi, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība norādīja, ka daudzviet Latvijā cilvēki prasīs piemērot tiem atvieglojumus, jo viņu rocība neļaus apmaksāt vēl vienu nodokli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!