Pašlaik Sabiedriskās konsultatīvās padomes sastāvā iekļauti mediju jomas profesionāļi, zinātnieki, kā arī dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, piemēram, no Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas, Latvijas Olimpisko komitejas un Latvijas Lauku sieviešu apvienības.
"Mēs augstu vērtējam to, ka padomes darbā tiek iesaistīti reģionu pārstāvji, kā arī Latgales nevalstiskās organizācijas, kas ieinteresētas savas valodas saglabāšanā, un televīzijas atbalsts tam ir ļoti svarīgs. Tomēr mums nav saprotams, kāpēc, veidojot Sabiedrisko konsultatīvo padomi, tika pilnīgi ignorēts tas fakts, ka nacionālo plašsaziņas līdzekļu auditorija ietver arī nacionālo mazākumtautību pārstāvjus," pauž SC Saeimas frakcijas deputāts Boriss Cilevičs.
Viņš atgādina, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzija raida ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, un, pēc SC domām, efektīvas attīstības stratēģijas izstrāde sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem nav iespējama, neņemot vērā šo faktoru.
Cilevičs pauž, ka "uz krievvalodīgo auditoriju vērsto elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbība ir ļoti nozīmīga sabiedrības integrācijai. Bet integrācija – tā pirmkārt ir visu Latvijas iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā".
"Saskaņas centrs" uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju interešu un viedokļa ignorēšana nav pieļaujama un aicina paplašināt Sabiedriskās konsultatīvās padomes sastāvu, iekļaujot tajā autoritatīvus krievu un citu nacionālo minoritāšu nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
Sabiedriskā konsultatīvā padome sniegs rekomendācijas sabiedrisko mediju darbībai. Jaunais elektronisko mediju likums paredz, ka Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē darbosies nozares profesionāļi, kuri līdzdarbosies sabiedriskā pasūtījuma un mediju nozares attīstības stratēģijas izstrādē. Lai gan konsultatīvās padomes lēmumiem būs ieteikuma raksturs, tās viedoklis mediju attīstības jautājumos būšot nozīmīgs NEPLP darbā.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
