Skolotāju algu reforma: Lielākie ieguvēji un zaudētāji Latvijā  (162)

Analīzi LIZDA veikusi par Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) ievadītajiem tarifikācijas datiem, salīdzinot situāciju 2016. gada 1. septembrī un 2016. gada 1. janvārī. Situācija analizēta 773 vispārējās izglītības iestādēs, tostarp 21 speciālajā skolā.

Aprēķinos LIZDA neņēma vērā kvalitātes pakāpes piemaksu, kā arī finansējumu skolas administrācijai un atbalsta personālam.

Jāuzsver, ka norādītā samaksa ir par likmi, tomēr aprēķins neatspoguļo to, kā katrā pašvaldībā vai skolā varētu būt mainījusies darba slodze, kas var būtiski ietekmēt reālās skolotāja algas izmaiņas.

Jaunajā mācību gadā vidēji mēnesī visvairāk par likmi saņēma Rīgas 1. speciālās internātpamatskolas – attīstības centra 70 pedagogi. Kopā mērķdotācijās tai piešķirti 58 857 eiro – par 12 067 eiro vairāk nekā janvārī. Līdz ar to skolas pedagogi vidēji saņem par 205 eiro vairāk par likmi.

Ar vislielāko vidējās mēneša darba likmes kāpumu var lepoties 24 Jumpravas internātpamatskolas darbinieki. Salīdzinot ar janvāri, viņu vidējā samaksa par likmi augusi par 352 eiro, bet kopējās mērķdotācijas par 7497 eiro, septembrī sasniedzot 15 553 eiro.

Visvairāk skolotāju no lielāko likmju desmitnieka – 101 – strādā Rīgas Purvciema vidusskolā, vidēji par likmi saņemot 1023 eiro. Tas ir par 143 eiro vairāk nekā janvārī.

Lai gan minimālā samaksa pedagogiem par vienu likmi jaunajā modelī ir 680 eiro, Vaiņodes internātpamatskolā un Priekuļu pamatskolā pedagogi par septembri saņēmuši 670 un 674 eiro par likmi. Vaiņodes internātpamatskolā 33 strādājošie pedagogi saņēmuši par 23,5 eiro mazāk nekā janvārī, bet septiņi Priekuļu pamatskolas pedagogi – 49,68 eiro vairāk.

Lai gan sešās no uzskaitītajām skolām, kur pedagogi saņem vismazāko atalgojumu par vienu likmi, mērķdotācijas apjoms ir samazinājies, salīdzinot ar janvāri, mazāku atalgojumu par likmi saņēmuši vien divu uzskaitīto izglītības iestāžu pedagogi. Citviet samaksa par likmi ir augusi. Vislielākais kāpums vērojams RTU inženierzinātņu vidusskolā, kur 16 pedagogi par vienu likmi saņem par 88 eiro vairāk nekā janvārī.

LIZDA analizētie dati liecina, ka divās skolās no 773 vidējā mēneša darba likme ir kāpusi par vairāk nekā 300 eiro. Četrās kāpums bijis no 200 līdz 299 eiro, bet 70 skolās – no 100 līdz 199 eiro.

Vēstīts, ka pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotās pedagogu algu reformas no 773 izglītības iestādēm 558 (72%) skolu vidējais pedagogu atalgojums ir audzis, bet 215 skolās algas ir samazinājušās.

Galvenie zaudētāji ir tās skolas, kur palielinājies izglītojamo skaits, tostarp arī ģimnāzijas, iepriekš skaidroja LIZDA priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ilze Priževoite.

Dati liecina, ka viskrasāko likmes kritumu izjutuši 30 Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogi. Ja vēl janvārī viņi vidēji saņēma 1075 eiro, tad jaunajā modelī vairs tikai 738 eiro.

Četras izglītības iestādes, kuras septembrī saņēmušas vislielāko mērķdotācijas pieaugumu, vienlaikus darbā pieņēmušas arī visvairāk skolotāju.

Lai gan septembrī Rīgas Purvciema vidusskolā strādā par vienu skolotāju mazāk nekā janvārī, izglītības iestāde saņem papildu 12 690 eiro mērķdotācijās, kas ļauj 101 pedagogam par likmi mēnesī saņemt vidēji 1023 eiro.

Valsts mērķdotācijas kopumā palielinājušās 554 no 753 skolām.

Desmit skolas, kas piedzīvojušas krasāko mērķdotācijas kritumu, no darba atbrīvojušas arī daļu pedagogu. Lai gan Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijā vidējā maksa par likmi augusi par 116 eiro, bet Adamovas speciālajā internātpamatskolā – par 14 eiro, pārējās astoņās izglītības iestādēs pieredzēts arī samaksas par likmi samazinājums.

Ziņots, ka no deviņiem miljoniem eiro, kas plānoti resorā programmā "Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanas finansējums", pāri palikuši 1,7 miljoni eiro. IZM šos līdzekļus plānoja novirzīt internātskolu uzturēšanai, taču LIZDA uzsver, ka šī nauda jānovirza sākotnējam mērķim – pedagogu algu palielināšanai.

Lai to īstenotu, LIZDA līdz 27. oktobrim aicina visus izglītības iestādēs strādājošos parakstīties par 1,7 miljonu eiro virzīšanu skolotāju atalgojuma celšanai. Savāktos parakstus 1. novembrī plānots iesniegt Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS).

Portāls "Delfi" iepriekš vēstīja, ka pēc pedagogu algu reformas neapskaužamā situācijā nonākuši spēcīgākie skolotāji, kuri par savu kvalifikācijas pakāpi nu saņem mazākas piemaksas.

Ja iepriekš algas pielikums par trešā, ceturtā un piektā līmeņa kvalifikāciju tika aprēķināts par visu padarīto darbu, tad tagad – vien par 40 minūtes ilgajām kontaktstundām. Līdz ar to pedagogi vairs nesaņem lielāku samaksu par konsultāciju un zinātnisko darbu vadīšanu. Cīnoties par piemaksām, 108 pedagogi ir gatavi vērsties Satversmes tiesā.