"Valdības pasākumi saistībā ar subsīdijām autobusu un dzelzceļa maršrutiem cieš no nopietniem trūkumiem programmu izstrādē," teikts SVF misijas ziņojumā. Aizdevēju eksperti norāda, ka viens no būtiskākajiem sistēmas trūkumiem ir, ka par pasažieru pārvadājumu radītajiem zaudējumiem ziņo paši pakalpojumu sniedzēji, pamatojoties uz neauditētiem pārskatiem, kas "rada iespējas ļaunprātīgai līdzekļu izmantošanai pat tad, ja tiek veikta rūpīga uzraudzība".
Turklāt SVF ieskatā ar pārvadātājiem noslēgto līgumu struktūra "izslēdz jebkādu tiešu finansiālu stimulu pakalpojumu sniedzējiem, lai uzlabotu to darbības efektivitāti, un liek valdībai uzņemties ar darbību un citiem jautājumiem saistītus riskus".
SVF misija norāda, ka puse no 2010.gada budžetā veiktā izdevumu samazinājuma pasažieru pārvadājumu subsidēšanai "tikai pārceļ subsīdiju izmaksas no centrālās valdības uz pašvaldībām", jo valdība deleģēja pašvaldībām savu finansiālo atbildību par subsidētajiem pilsētu un vietējo autobusu maršrutiem. "Pārējais ir attiecināms uz paralēlo maršrutu slēgšanu (t.i., maršrutu, kurus apkalpo gan autobuss, gan vilciens) un mazākā mērā uz selektīvi samazinātajiem pakalpojumiem," norāda SVF. Nododot pašvaldībām daļu subsidēto pārvadājumu, valdība samazināja šā gada valsts budžeta izdevumus par 21 miljonu latu.
SVF arī norāda, ka līgumi ar pārvadātājiem tiek parakstīti, pamatojoties uz konkursa rezultātiem, "izņemot gadījumus, kad pašvaldībām ir atļauts slēgt līgumus tieši ar saviem autobusu uzņēmumiem (t.i., uzņēmumiem, kas tām faktiski pieder)".
SVF valdībai iesaka "izvērtēt iespējas pakāpeniski samazināt subsīdijas pasažieru pārvadājumiem autobusu maršrutos, tai skaitā nodrošināt šo subsīdiju efektīvu izmantošanu, veicot administrēšanas un uzraudzības pasākumus".
FM sagatavotais plāns SVF ieteikumu izpildei paredz šo rekomendāciju ieviest 2010.-2012.gadā, taču otrdien valdības atbalstītais rīkojums nosaka, ka Valsts kancelejai, Satiksmes ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Tieslietu ministrijai līdz šā gada 24.augustam jāizvērtē misijas ziņojumā iekļautos priekšlikumus un jāinformē Finanšu ministriju "par nepieciešamību izstrādāt normatīvos aktus". FM apkopotos ministriju priekšlikumus līdz 7.septembrim iesniegs valdībā.
Jau vēstīts, ka arī Valsts kontrole šogad janvārī revīzijā konstatēja - valsts parāda pieaugumu pasažieru pārvadātāju zaudējumu kompensēšanai būtiski ietekmējušas Satiksmes ministrijas (SM), Autotransporta direkcijas (AD) un pašvaldību darbības nepilnības sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanā un organizēšanā.
VK uzskata, ka AD nav nodrošinājusi tāda sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izveidi, kas būtu efektīvs gan izmaksu ziņā, gan sasniegtu sociālos mērķus. Laikā, par kuru veikta revīzija, AD pieļāvusi nelietderīgas sabiedriskā autotransporta pakalpojumu izmaksas vismaz 3,4 miljonu latu apmērā, jo maršrutu tīkls veidots, pamatojoties uz pieejamo valsts budžeta finansējuma apjomu, neanalizējot pasažieru plūsmu un nepiemērojot "pārvadājumu pietiekamības kritērijus".
VK arī norāda, ka situācijā, kad zaudējumus pilnā apmērā kompensē no valsts budžeta, pasažieru pārvadātāji nav motivēti sniegt izmaksu ziņā efektīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Par to liecina pasažieru pārvadātāju uzrādītais pašizmaksas pieaugums 2008.gadā par 18 miljoniem latu jeb 37,5%, salīdzinot ar 2007.gadu, uzskata VK.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima pērn vasarā pieņēma grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas noteic, ka turpmāk pašvaldībām pilnā mērā no pašvaldību budžetos šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem būs jākompensē pārvadātājiem ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītie zaudējumi pilsētas nozīmes maršrutos. Savukārt ar 1.janvāri rajonu pašvaldību funkcijas sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā vietējās nozīmes maršrutos pārņems plānošanas reģioni, līdz ar to uzņemoties arī pienākumus attiecībā uz valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu.
Saskaņā ar oktobrī izdarītajiem grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, plānošanas reģioniem būs jākompensē zaudējumi reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīklā par to sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma daļu, kas pārsniedz šim mērķim paredzētos valsts budžeta līdzekļus.