Brīvības ielā pērn izveidotās "telšu komūnas" iemītnieku vārdā izvirzītas sociālas un ekonomiskas prasības valdībai.

E-pasta vēstulē un interneta vietnē www.farangforum.ru blogā "Grigorij.lv" komūnas dalībnieku Grigorija Fedkina, Genādija Golubeva, Jura Lapšinska un Aleksandra Tihonova vārdā izplatīts paziņojums, kurā iekļautas vairākas ekonomiskas un sociālas prasības.

Paziņojumā norādīts, ka "beztermiņa protesta akcijas dalībnieki pie Ministru Kabineta" prasa ieviest deputātu un ierēdņu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, un aizliegt deputātiem, ka balsojuši par "antikonstitucionālo likumu par pensijām" liegt turpmāk būt deputātiem.

Tāpat paziņojumā pieprasīts ieviest to deputātu un ierēdņu kontroli, kuru kredītsaistības desmitkārtīgi pārsniedz gada ienākumus. "Materiāli atkarīgs cilvēks nevar objektīvi lemt par valsts finansiālo un valstisko darbību," norādīts paziņojumā.

"Komūnas" iemītnieki arī prasa veicināt ražošanu Latvijā un aizsargāt iekšējo tirgu, Latvijā ražotām precēm pazemināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz 12 – 16%, bet lauksaimniecības produkcijai – līdz 5 - 10%, bet ārvalstu precēm ieviest PVN 25 – 28%. Tāpat tiek pieprasīts atcelt PVN Latvijā ražotiem medikamentiem, bet ārvalstīs ražotiem nosakot nodokļa likmi ne vairāk kā 5 līdz 10% apjomā.

Protestētāji vēlas, lai valsts aizsargā maznodrošinātos un samazina viņu izdevumus, atceļ "gāzes nodokli", tā samazinot apkures izmaksas, un nepieļauj nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu vienīgajam mājoklim. Tomēr "komūna" uzskata par pieļaujamu paaugstināt nodokli divu un vairāku mājokļu īpašniekiem.

Savukārt neapliekamo minimumu "telšu pilsētiņas" iemītnieki prasa noteikt atbilstoši iztikas minimumam. Vai nu vienam, vai otram no šiem rādītājiem būtu jāpiesaista ierēdņu atalgojums, uzskata vēstules autori.

"Komūnas" pārstāvji arī sniedz valdībai priekšlikumus, kā vairot darba vietu skaitu valstī, piemēram, atcelt e-talonu Rīgas sabiedriskajā transportā, tā sarūpējot darbu 2000 konduktoriem, izvērtēt iespēju Rīgas Vagonu rūpnīcā (RVR) ražot zemās grīdas tramvajus, kas radītu 750 darba vietas. Tāpat protestētāji rosina atcelt konkursu par vilcienu iepirkumu un atjaunot vilcienu ražošanu RVR, kas nākotnē ļautu tos eksportēt uz NVS valstīm.

Tāpat vēstules parakstītāji ierosina "atvieglot vīzu režīmu uz laiku līdz 15 dienām" un izsniegt vīzas uz robežas, kas ļautu piesaistīt ceļotājus no "tuvējām un tālām ārvalstīm".

Jau ziņots, ka, lai gan oficiāli nepieteiktā protesta akcija pie Ministru kabineta ēkas, kas ar laiku ieguva "telšu komūnas" vārdu, pēdējā laikā manāmi sarukusi, pēdējais protestētājs Juris ir apņēmības pilns palikt pie valdības mājas līdz pat Saeimas vēlēšanām. Tikmēr Rīgas pašvaldība negrasās traucēt komūnas dzīvi un gaida, kamēr telšu pilsētiņa pazudīs pati, aiz sevis gan sakopjot teritoriju.

Telšu protestu pie valdības ēkas novembra beigās sāka valmierietis Gints Gaiķēns. Viņš pauda neapmierinātību ar valstī notiekošo un prasīja valdību steidzami risināt bezdarba problēmas. Vēlāk viņam pievienojās domubiedri, un ap Ziemassvētkiem Brīvības ielā pretī Ministru kabinetam izvietoja vairākas teltis.

Marta sākumā Gaiķēns ieguva darbu Rīgas brīvostā un pilsētiņu atstāja, pakāpeniski to pameta arī citi protestētāji, tomēr dažas teltis iepretī valdības ēkai stāv vēl joprojām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!