Mazākumtautību skolās zināms procents jāapgūst latviešu valodā un pret to notiek protesti, stāstīja prezidente, uzsverot, ka krievi Latvijā brīvi var lietot savu valodu, ir krievu skolas, teātri, krievu televīzijas un radio - līdz ar to krievi ir pilntiesīgi sabiedrības locekļi. Vīķe - Freiberga paskaidroja arī, ka, iemācoties latviešu valodu, cittautiešiem ir visas iespējas naturalizēties.
Nepieciešamību aizsargāt latviešu valodu prezidente pamatoja ar to, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē kur šo valodu var saglabāt.
Vīķe - Freiberga arī skaidroja situāciju Latvijā pēc padomju okupācijas. "Latvijas iedzīvotāji tika izsūtīti uz Sibīriju, tajā skaitā sievietes un mazi bērni. Vienlaikus Latvijā ievesti krievi, ukraiņi un citu tautību pārstāvji, kas runāja krieviski," stāstīja Vīķe - Freiberga.
Komentējot attiecības ar Krieviju prezidente teica, ka pēc 50 gadus ilgušās okupācijas saglabājusies spriedze abu valstu attiecībās. "Latvijai nav robežlīguma ar Krieviju, jo pēdējā to nevēlas. Tas varētu saglabāt ilūzijas, ka Latvija nav brīva," teica Vīķe - Freiberga, piebilstot, ka Latvija pašlaik ar Eiropas Savienības palīdzību modernizē savu robežu un pēc dažiem gadiem Latvija iekļausies Šengenas līguma valstu grupā.
Prezidente valsts vizītē Ķīnā uzturēsies līdz 18.aprīlim. Valsts prezidenti vizītē pavada Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, tieslietu ministre Vineta Muižniece, kultūras ministre Helēna Demakova, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Latvijas - Ķīnas Tautas Republikas sadraudzības grupas priekšsēdētāja Saeimā Silva Golde, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, kā arī aptuveni 50 Latvijas uzņēmēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!