VK: Latvijas Banka var vēl ietaupīt līdzekļus uz autobusa un viesmīļu rēķina

VK izveidotā revīzijas komisija, kuras sastāvā bija iekļauti SIA "Deloitte Audits Latvia" un VK pārstāvji, pārbaudīja, "vai LB 2010.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par LB finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un LB darbības rezultātiem". "Revīzijas apjomā ietvertajās pārskata daļās nav atklātas būtiskas neatbilstības, bet ir konstatētas dažas nepilnības," teikts atzinumā.

VK revīzijā vērtēja, vai LB ieviesusi iepriekšējā gada revīzijā sniegto ieteikumu un ir izveidojusi caurskatāmu atalgojuma sistēmu Revīzijā konstatēts, ka ieteikums ir ieviests, taču, vērtējot atalgojuma sistēmu un personāla vadības politiku, konstatētas dažas nepilnības LB darbinieku profesionālās attīstības vajadzību noteikšanā.

Revīzijā konstatēts, ka LB tiesību aktos nav noteikts, kā notiek katra darbinieka snieguma, tajā skaitā "izvirzīto mērķu sasniegšanas, darba uzdevumu izpildes un kompetences līmeņa" vērtēšana. Nav arī izstrādāts process katra darbinieka mērķu un uzdevumu noteikšanai.

VK norāda, ka nav iespējams izsekot, kā noteiktas LB darbinieku profesionālās pilnveides vajadzības, jo nav dokumentēts amatpersonu vai darbinieku profesionālās pilnveides vajadzību izvērtējums.

Savukārt LB mājaslapā banka vēsta, ka LB ik gadu veic darbinieku snieguma vērtēšanu, kas kontekstā ar bankas un darbinieka attīstības prioritātēm ir pamats darbinieku profesionālās pilnveides vajadzību noteikšanai. Pērn LB sākusi pilnveidot darba snieguma vērtēšanas procesu un šī gada otrajā pusē paredzēts kārtību darbinieku snieguma vērtēšanai iekļaut tiesību aktā.

Lai izvērtētu LB transportlīdzekļu izmantošanas lietderību pērn, VK analizēja transportlīdzekļu nobraukumu kilometros un izmantošanas biežumu. Pērn LB īpašumā un lietošanā bija 36 transportlīdzekļi, no kuriem četri augustā atsavināti.

Pārbaudot gan īpašumā, gan lietošanā esošo transportlīdzekļu nobraukumu kilometros vidēji mēnesī, VK konstatēja, ka 18 transportlīdzekļiem vidējais mēneša nobraukums ir mazāks par 1200 kilometriem. Vismazākais nobraukums bija autobusam ar 30 sēdvietām – vidēji 159 kilometri mēnesī – un diviem autobusiem ar 16 sēdvietām – vidēji 246 kilometri un 271 kilometrs mēnesī.

VK arī konstatēja, ka autobuss ar 30 sēdvietām pērn izmantots vidēji divas reizes mēnesī, turklāt janvārī - ne reizi. Divi sešpadsmitvietīgie autobusi pērn izmantoti vidēji 11 un 16 reizes mēnesī, bet jūnijā viens no tiem netika izmantots vispār. Savukārt desmit vieglie pasažieru transportlīdzekļi ar piecām līdz astoņām sēdvietām pērn vidēji mēnesī izmantoti no 18 līdz 59 reizēm.

Revīzijā konstatēts, ka autobuss ar 30 sēdvietām ir iegādāts 2009.gada augustā par 77 380 latiem ar PVN. Pērn uz to attiecināti kārtējie izdevumi 8914 latu apmērā, tajā skaitā nolietojums gadā –7738 lati, remonts un uzturēšana – 404 lati, apdrošināšana –706 lati un tehniskā apskate – 66 lati.

Attiecinot autobusa uzturēšanas izdevumus, izņemot degvielas izdevumus un šoferu algu, pret kopējo braucienu skaitu, vidējās viena brauciena izmaksas ir 343 lati, aprēķinājusi VK. Savukārt VK apkopotās autobusu nomas aptuvenās izmaksas braucieniem pa Latviju un Rīgu rāda, ka vidējā autobusa nomas cena ir 153 lati dienā (neskaitot degvielas izmaksas), bet vidējā autobusa nomas cena stundā ir 25 lati ar visu degvielu.

Līdz ar to revīzijā konstatēts, ka ārpakalpojuma autobusa nomas izmaksas vidēji vienam braucienam ir vismaz par 55% mazākas nekā izmantojot LB īpašumā esošo autobusu. Lai optimizētu transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, VK iesaka LB izvērtēt transportlīdzekļu izmantošanas intensitāti un īpašumā esošo transportlīdzekļu nepieciešamību.

LB savā komentārā norāda, ka LB transportlīdzekļus izmanto dienesta vajadzībām, un trīs autobusus, tai skaitā divus mikroautobusus, izmanto tikai situācijās, kad pārvietošanās nepieciešama lielākai darbinieku grupai, tāpēc autobusu nobraukums ir neliels. "LB katru gadu izvērtē transportlīdzekļu izmantošanas un tās kontroles rezultātus, kā arī izskata priekšlikumus transportlīdzekļu izmantošanas sistēmas pilnveidei. LB turpinās to darīt arī turpmāk," vēsta banka.

VK arī vērtēja, vai LB ieviesusi iepriekšējā pārskatā sniegto ieteikumus par Mācību centra, iepriekš – LB Mācību un atpūtas centra, uzturēšanu un konstatēja, ka tas ir darīts. Tomēr, vērtējot LB pamatojumu lēmumam saglabāt Mācību centru, VK konstatēja dažas nepilnības.

Mācību centrā strādājošo skaitu LB kopš 2009.gada sākuma līdz pagājušā gada beigām samazinājusi no 19 uz 12, taču revīzijā konstatēts, ka nav dokumentēts amata vietu izvērtējums, sasaistot izveidotos amatus ar veicamajām funkcijām un darbinieku noslodzi. Pagājušā gada nogalē Mācību centrā bija 12 darbinieki: vadītājs, vadītāja vietnieks, saimniecības vadītājs, saimniecības pārzinis, vecākais administrators, divi administratori, divi pavāri, viens pavāra palīgs un divi viesmīļi.

VK secināja, ka LB var optimizēt Mācību centra uzturēšanas izdevumus, tāpēc ieteikusi bankai izvērtēt tāda darbinieku skaita nepieciešamību, ņemot vērā bankas veicamās funkcijas.

LB skaidro, ka Mācību centrs ir paredzēts LB darbinieku kvalifikācijas celšanai, tai skaitā Eiropas Centrālo banku sistēmas mācību programmas ietvaros. Tāpat centru LB izmanto arī "kritisku (valstij izšķirīgi svarīgu) centrālās bankas funkciju (maksājumu sistēmu darbība, ārvalstu valūtas un zelta rezervju pārvaldīšana) darbības nepārtrauktības vadības centra vajadzībām un darba vietām LB darbības kritisko funkciju izpildei, ja nebūtu pieejama bankas centrālā ēka vai filiāles ēka Rīgā".

Mācību centru izmanto arī LB padomes, valdes, pārvalžu, darba grupu sēdēm, kā arī sanāksmēm, kurās piedalās citu Latvijas un ārvalstu iestāžu un starptautisko institūciju darbinieki. LB norāda, ka ne retāk kā reizi gadā izvērtē Mācību centrā nepieciešamo darbinieku skaitu, kas iepriekšējo divu gadu laikā ir samazināts no 19 līdz 11. Mācību centra darbību vienlaikus nodrošina seši darbinieki, par ko LB informējusi arī VK, bet kārtējo reizi Mācību centra amata vietu skaitu Latvijas Banka vērtēs rudenī.

Kā ziņots, pērn VK norādīja, ka laikā, kad ir noteikts stingrs valsts līdzekļu taupības režīms, LB uztur Mācību un atpūtas centru, kas 2009.gadā LB vajadzībām tika izmantots tikai 45 darba dienas, bet radījis papildu izdevumus 176 808 latu apmērā. Centra darbinieku atlīdzībai vien 2009.gadā tika izlietoti 173 640 lati jeb 77% no visiem kopējiem izdevumiem. VK norādīja, ka pašreizējā valsts ekonomiskajā situācijā šāda centra pastāvēšana nav pietiekami finansiāli pamatota un ieteica izvērtēt tā uzturēšanas lietderību.