VK: 'Parex' pārņemšana nenotikusi valsts interesēs

Tas, ka bankai nonākusi nopietnās grūtībās, kļuva zināms pērn 31.augustā, no bankas strauji aizplūda nauda.

22.oktobrī "Parex" vērsās Finanšu ministrijā un lūdza palīdzību, vēstulē valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim prasot noguldīt bankā 211 miljonus latu. Finanšu ministrija atsaka. 31.oktobrī Patstāvīgo darba grupa informē ministru prezidentu, ka "Parex" jāglābj. Piedāvājums ir pārņemt banku par vienu latu. Jau pērnā gada 4.novembrī valdības sēdē slēgtajā daļā tiek spriests par līgumu ar Karginu un Krasovicki. To uzdod sagatavot Finanšu ministrijai un valdība izvirza 10 nosacījumu "Parex" īpašniekiem.

Nedēļas beigās līgums ir sagatavots un 8.novembrī par to lemj Ministru kabinets. Tās dienas vakarā Valdība paziņo, ka valsts pārņem "Parex". Valsts paziņo, ka bankā ieguldīs 200 miljonus latu. Jau šajā sēde FKTK lūdz uzlikt ierobežojumus finanšu darbībām "Parex", taču valdība tos neuzliek.

Nākamajā dienā sākas lielākā naudas aizplūšana no bankas. Laikā no 8. līdz 22. novembrim aizplūst 457 miljoni latu. FKTK atkal lūdz uzlikt ierobežojumus, bet ministru kabinets to atkārtoti nedara. Tikai 1.decembrī pēc jau trešā aicinājuma valdība ierobežo darījumus "Parex" bankā. Pēc VK aprēķiniem līdz tam brīdim no bankas aizplūdis nedaudz vairāk par miljardu latu, proti, 1 003 483 810 lati.

Kā norāda VK, 8.novembra sēdē apstiprinātais Ieguldījuma līgums starp valsti un "Parex" akcionāriem atšķiras no 4.novembra sēdē lemtā. No līguma pazuduši Karginam un Krasovickim nelabvēlīgi punkti, proti, līgums vairs neprasa Karginam un Krasovckim visus savus depozītus ieguldīt bankas pamatkapitālā. Abi bijušie īpašnieki iegulda tikai pa 14 miljoniem latu katrs. Tāpat līgums vairs neuzstāj, ka bankā būtu jāiegulda arī cita manta, kas abiem īpašniekiem pieder tieši vai netieši. Līgums neatceļ īpaši labvēlīgos depozītu noguldījuma procentus, kas noslēgti ar akcionāriem un viņu ģimenes locekļiem, svētdien ziņo raidījums.

Pēc bankas pārņemšanas valsts "Parex" bankā iegulda kopā 673 915 659 latus. Divi noguldījumi bankā tiek ielikti pirms bankai ierobežo naudas izņemšanu no bankas. "Nekas netraucē nerezidentu virzienā aizplūst 403 miljoniem Latvijas budžeta naudas," norāda raidījumā.

VK secina, ka no bankas pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis Latvijas valsts. Uz budžeta rēķina Karginam un Krasovickim bija iespēja sakārot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas Karginam un Krasovickim praktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko samelojuši par banku.

Kargins, Krasovickis un viņa radinieki saglabājuši kopā deviņus depozītnoguldījumus bankā, kas viņiem nes peļņu 380 000 latu mēnesī. "Viņiem nenācās šķirties no sev pastarpināti piederošajām villām un mašīnām," uzsver raidījumā.

Valsts lēmumu pārņemt banku pamato ar apsvērumiem, ka "Parex" ir sistēmas daļa. Tajā ir daudz valsts iestāžu kontu, depozītu. Latvijas Banka norāda, ka "Parex" ir otra lielākā Latvijas Banka, tā ir trešajā vietā pēc atvērto norēķinu kontu skaita, ir nozīmīgs spēlētājs valūtas tirgū un pats galvenais- tai ir vislielākais nerezidentu noguldījumu apjoms. Tomēr Valsts kontrole konstatēja, ka 60% noguldītāju "Parex" bankā nav Latvijas pilsoņi. Naudas aizplūšana ceļi liecina, ka valsts ieguldītais novembra beigās aizgāja ārpus Latvijas. Apgrūtināti palikuši Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konti.

Atklājies arī, ka "Parex" bankas kredītportfelis, ko pret noguldījumiem ieguva valsts, nav tik labs, kā to apgalvoja amatpersonas. Tajā ietilpst gan sliktie kredīti, kuru atgūšana ir problemātiska, gan kredīti 35,6 miljonu vērtībā, ko galvojusi pati valsts.

Uzdodot veikt noguldījumus "Parex", Valsts Kasei nācās veikt funkcijas, ko likums tai neparedz. Kā norāda VK - Valsts kasei nauda jāaprūpē gūstot no tā valstij vislielāko labumu. Noguldot to riskantā bankā, Valsts kase izpildīja finanšu ministra rīkojumus, taču īsti likumīgi tas nebija.

Ar secinājumiem VK iepazīstinās nākamnedēļ.