VL-TB/LNNK rosina liegt prasīt darbiniekiem 'nesamērīgas' svešvalodu prasmes

Likumprojektā paredzēts, ka konkrētas svešvalodu prasmes prasības nedrīkstēs noteikt, publicējot darba sludinājumu, darba intervijā, pieņemot darbā, kā arī darba tiesisko attiecību laikā. Obligātas prasības konkrētas ES oficiālās valodas prasmei darba devējs varēs noteikt tikai tad, ja "darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes", rosina likumprojekta autori.

Savukārt citu svešvalodu prasmes varētu prasīt "tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās", iecerējuši VL-TB/LNNK pārstāvji. Šādi noteikumi valdībai būtu jāizstrādā līdz 1.jūnijam, bet grozījumi DL stātos spēkā 1.jūlijā, piedāvā iesniedzēji.

Svešvalodu prasmes prasības arī būtu jānosaka darbinieka amata aprakstā vai darba līgumā, piedāvā iesniedzēji. Paredzēts aizliegt darba devēja atšķirīgu attieksmi atkarībā no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmes, piemēram, nosakot algu.

VL-TB/LNNK anotācijā skaidro, ka grozījumi izstrādāti pēc Latvijas Ordeņu brālības ierosinājuma. Tos pieņemot, "mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs," klāsta deputāti. Ilgtermiņā tas pozitīvi iespaidotu arī demogrāfisko situāciju un darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī "mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences", pieaugtu arī visi ar darbaspēku un patēriņu saistītie nodokļu ieņēmumi, prognozē VL-TB/LNNK.

"Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem," skaidro VL-TB/LNNK.

Iesniedzēji norāda, ka septiņās lielākajās Latvijas pilsētās tikai 40% iedzīvotāju ir latvieši, "līdz ar to tur pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos". Savukārt Latvijas novados un mazpilsētās latviešu īpatsvars ir lielāks "un nav reālas nepieciešamības mācīties, zināt un lietot krievu valodu", tāpēc jaunieši tur skolās krievu valodu neiemācās.

Rezultātā Latvijas darbaspēka tirgus prasībām vislabāk ir piemērojušās skolas ar krievu mācību valodu, kurās pamatā tiek mācīta krievu, latviešu un angļu valoda, uzskata VL-TB/LNNK. Turpretī latviešu skolās māca "vispirms latviešu, angļu, vācu un tikai tad krievu valodu," un "šis modelis ir vairāk piemērots darbaspēka eksportam uz Angliju, Īriju, ASV, Vāciju," klāsta deputāti. "Latvijas lauku jauniešiem dodoties darba meklējumos uz ārvalstīm, Latvijas valodas telpa tiek vēl vairāk rusificēta," brīdina VL-TB/LNNK.