Foto: stock.xchng
Griežos pie Jums ar savu stāstu, lai rastu atbildi tā jau bezcerīgajā situācijā, kas šobrīd notiek valstī.

Kā jau normālam latvietim pēc treknajiem gadiem, arī man ir nenokārtotas parādsaistības. Tā kā par savām parādsaistībām nespēju atbildēt, jo, pateicoties visuvarenajai krīzei, biju zaudējis darbu, nebiju veicis maksājumus vairākus mēnešus, iespējams, pat gadu. Kādu laiku man regulāri zvanīja no bankas un uzdeva jautājumus par maksājumiem un katru reizi paskaidroju, ka man iet ļoti smagi, ka darba man nav un ienākumu arī nekādu man nav, bet par to jau visiem ir nospļauties kā man iet. Pēc neilga laika saņēmu zvanu no Gelvora ,parādu piedziņas kompānijas. Tur man paskaidroja, ka esot šo manu parādu cesijas kārtā nopirkuši un tagad viņi ir mani tiešie kreditori. Sāku atkal savu stāstu, ka naudas man nav, bet iespējams, ka tuvākajā laikā būs darbs un kaut ko jau varētu sākt maksāt. Man paskaidroja par procentiem un līgumsodiem, bet es esmu lasījis avīzēs un interneta portālos, ka līgumsods nevar tik nenormāli augt.

Nomainīju telefona Nr., lai man liktu mieru, apnika, ka man kā mazam bērnam zvana katru dienu un prasa, kad maksāšu. Pagāja kāds laiks, viss bija normāli, atradu darbu, strādāju, viss ok. Kādu dienu atkal zvans no tās pašas Gelvoras. Nu man parāds jau pieaudzis krietni lielāks nekā bija, kad viņi man zvanīja pirmo reizi. Teicu, ka varu maksāt katru mēnesi 10 latus, bet man teica, ka šāds maksājums esot krietni par mazu.
Nesaprotu, kā viņi mani atrada, es vairākkārt esmu mainījis telefona Nr., bet viņi tik un tā mani pamanās atrast. Aizgāju pie viņiem aprunāties aci pret aci, redzēju, kādi procenti, līgumsodi, biju šokā. Aizgāju pie drauga, kuram ir grāds jurisprudencē, pārskatīja manu līgumu, un vienīgais, ko viņš man pateica, bija: "Nu, tu esi iekūlies". Nožēloju, ka nerisināju problēmas uzreiz kad man pirmo reizi zvanīja. Tagad saprotu, ko esmu izdarījis jaunības gados.

Iesaku visiem padomāt par savām parādsaistībām un mēģināt vienoties ar parādu piedzinēju kompānijām. Agri vai vēlu tie asinssūcēji tāpat mūs atradīs.

Lai gan manas parādsaistības nebija nenormāli lielas, nieka divi tūkstoši apmēram, bet nu jau krietni pieaudzis. Varbūt kāds mani varētu pakonsultēt un ieteikt kā rīkoties? Vai ir iespēja kaut kā samazināt līgumsodu vai procentus? Vai varu vienkārši atdot pamatsummu un miers? Visi taču esam cilvēki, un tad, kad parakstīju līgumu, īsti neiedziļinājos tajā.

P.S Un ne jau mēs, parādnieki, esam vainīgi, bet gan mūsu valdība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!