"Es negribu Rīgas centrā mošeju!" intervijā laikrakstam "Diena" pauž Liepiņš. Viņaprāt, "uz šo tendenču fona mūsu tuvākie kaimiņi pareizticīgie liksies vēl pilnīgs saldais ēdiens".
Viņš atzīst, ka par politiskajām norisēm interesējoties "stipri daudz", jo "es tomēr nevaru tā atrauti dzīvot, jo esmu šīs valsts patriots". "Es nevaru tā kā Jūlijs Krūmiņš savākt savas pendeles un uz četriem gadiem aizvākties uz Austrāliju. Tehniski es to varu, bet es negribu!," atzinis komponists.
Viņš arī uzskata, ka "tāda parlamentārā demokrātija, kāda mums ir, ir sevi izsmēlusi". "Skaidrs, ka bez parlamenta nevar, bet jābūt kā "nauda seko skolēnam" - tiešāka deputāta un vēlētāja sasaite. Divdesmit tūkstoši ievēl, šie divdesmit tūkstoši var arī atsaukt. Valstij partijas jāfinansē apmaiņā pret politiskās reklāmas un sponsoru piesaistes aizliegumu. Kritērijs: iepriekšējās vēlēšanās iegūto balsu skaits plus partijas biedru skaits," uzskaita Liepiņš.
Viņāprāt, sabiedrība ir gatava vairāk interesēties par politiku, taču "protams, tā gatavība ir mazliet jākurina, cilvēkiem jādod iespēja". "Ja nav iespējas ietekmēt, cilvēks rīkojas ātri - re, kur lidosta, re, kur "Ryanair", viss. Nav jau kā deviņdesmitajos gados vai jo īpaši "krievu laikā", kad tev jau nebija kur sprukt," skaidro komponists.
Liepiņš arī ironizē par sabiedrības integrācijas plāniem, norādot, ka jēdzienu "saliedēsimies" "var pateikt tikai cilvēks, kurš ilgi pavadījis pie datora un neko nezina par reālo dzīvi". "Ar ko "saliedēties"? Var "saliedēties" ar vienu nāciju, bet mums jau te ir desmitiem, kuras apvieno viena valoda. Lai viņi pieliedējas mums! Bet tam ir vajadzīga politiskā griba. Kad krievi brauc uz ASV, tad, ja viņi grib ko reāli sasniegt, viņi mācās angļu valodu un uzskata to par pašsaprotamu. Pie mums nez kāpēc to neuzskata par pašsaprotamu," norāda komponists.
"Ir tāda lieta kā vēsturiskā atmiņa, un tā mēs varam nonākt līdz tam, ka nākamā paaudze nezina Latvijas vēsturi. Protams, slikts ir viss, kas ved uz konfrontāciju, tomēr tā ir stulba ideja - pamēģiniet ebrejiem ierosināt noņemt holokaustu no viņu "darba kārtības"!" norāda komponists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!