Eduards nogriezās no bulvāra un devās iekšā parkā. Te, Bastejkalna pakājē, atradās soliņš, uz kura — viņš to zināja pavisam droši — domas parasti raisījās viegli un nepiespiesti. Bet vielas pārdomām netrūka: viņa dzīvē bija samilzušas problēmas, kuras atrisināt varēja vienīgi apskaidrības mirklī.

Viņš omulīgi sēdēja kāda nepazīstama krūmauga zaļo puduru aizsegā. Galvā ņirbēja domas, virknējās asociācijas, salīdzinājumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!