Arī „Valmieras pienam” mačā pret Klaipēdas „Neptūnas” (74:107) vairs neko nevajadzēja, valmierieši jau var domāt un gatavoties LBL čempionāta pusfinālam, taču... Mačs notika savu līdzjutēju acu priekšā un TV skatītāju priekšā, tāpēc tik vājš komandas sniegums nav izprotams. Jā, ir arī objektīvi iemesli (nelielas traumas, apslimšana u.tt. – muguras traumas dēļ divus treniņus izlaida Amoliņš, ar savainotu potīti spēlēja Bergmanis, angīnu „noķēra” Antropovs, jau spēles gaitā traumu guva Graudiņš, tikai pirmo reizi pēc traumas laukumā izgāja Andžejevskis)), tie spēkos līdzvērtīgu pretinieku mača iznākumu ietekmē ne mazāk, bet pat vairāk nekā noskaņojuma un pašatdeves trūkums, taču vienalga tik bezcerīgi valmierieši savā laukumā zaudēt nedrīkstēja. Jau vairāk kā nedēļu „Valmieras piens” rindās nav amerikāņa Deimonda Stjūarta, kuram esot vajadzējis būt atpakaļ jau pagājušo sestdien, bet – tā pēkšņi izrādījās – viņš būs tikai šo trešdien. Vai būs? Pagaidīsim trešdienu... Katrā ziņā diezin par normālu var uzskatīt situāciju, kad viesspēlētājs pēkšņi aizbrauc prom „ģimenes apstākļu” dēļ, turklāt Stjūarts tikai nesen ir iekļāvies Valmieras komandas rindās un viņam katra spēle ir vajadzīga, lai jaunajā komandā labāk iespēlētos. Atklāti sakot, Valmierā daudzi vairs netic, ka Stjūarts šosezon vairs parādīsies viņu komandā.
„Barons/LU” un „Valmieras piens” neveiksmes apliecina vēl vienu lietu – Latvijas un Lietuvas tā sauktās pārējās komandas (un Igaunijas labākās komandas) patiešām ir spēkos apmēram līdzvērtīgas, taču lietuviešiem nezin kāpēc ir vairāk sportiskā niknuma, viņi vairāk grib sevi apliecināt un uzvarēt arī tad, ja spēle vairs neko īpaši neizšķir (piemēram, „Neptūnas” uzvara Valmierā var arī neko nedod, jo no 4. vietas to šķir divas uzvaras un pat ja atlikušajos divos mačos tās tiks gūtas, tik un tā Klaipēdas komanda visticamāk paliks ārpus četrinieka). Ir vērts par to padomāt.
Atsevišķs un reizē arī līdzīgs gadījums ir BK „Ventspils” zaudējums Tartu (69:74). Atsevišķs gadījums tāpēc, ka tās ir divas dažādu līmeņu komandas (turklāt ventspilniekiem bija ierindā visi spēlētāji) un šo līmeņu starpību varēja labi redzēt mačā Ventspilī (106:85 bez īpašas piepūles), bet līdzīgs tāpēc, ka ventspilnieki izgāja laukumā nevis spēlēt, bet gan pēc uzvaras. Tikai ar vieglprātīgu un pat bezatbildīgu attieksmi pret spēli var izskaidrot šo zaudējumu, kas noteikti nedara godu mūsu čempionam. Jācer vien, ka tas palīdzēs būt vēl niknākiem 2. aprīlī savā laukumā mačā pret Kauņas „Žalgiri”, kaut gan uz spēli pret šo komandu diezin vai kādu vajadzētu noskaņot. Ar ko atšķiras laba komanda no augstas klases komandas? Arī ar to, ka augstas klases komanda nekad nenolaižas zemāk par noteiktu līmeni un nezaudē klasi vājākam pretiniekam....
Trīs no Lietuvas vai viens no Igaunijas?
Uz pēdējo vietu finālčetriniekā visreālāk pretendē divas komandas – pa 8 uzvarām un 8 zaudējumiem ir Viļņas „Sakalai” un Tallinas „Ehitustooriist”, kas tuvākos sekotājus apsteidz par divām uzvarām. Tā, ka finālčetriniekā būs vai nu trīs Lietuvas klubi un BK „Ventspils”, vai arī tur būs pārstāvētas visas trīs valstis. Kurš variants ir reālāks? „Sakalai” vēl ir jāspēlē ar BK „Barons/LU” un „Neptūnas”, turklāt abas spēles ir savā laukumā. „Ehitustooriist” savukārt jātiekas ar „Neptūnas” Klaipēdā un mājās jāuzņem „Lietuvos rytas”. Laikam būtu pat muļķīgi salīdzināt izredzes...
Jau ceturtdien sāksies izslēgšanas spēles 2. divīzijā un tur ¼ finālā tiksies abi mūsu klubi – Liepājas „Līvu alus” un „Bumerangs/Gulbene/ASK”. Neviens pagaidām nevar pateikt, ko kuram dos tā vai cita vieta (piemēram – uzvara) šajā turnīrā, taču, kā jau sākumā vienojāmies, tad bez punktiem, uzvarām un izredzēm kaut kur tikt, ir vēl arī tāds jēdziens kā prestižs...
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
