Johansena kods teorētiski ļauj caur "Apple Air Port Express" nosūtīt skaņas failu ar jebkuru programmu, nevis tikai no "Apple" interneta mūzikas veikala "iTunes Music Store".
"AirPort Express" ļauj tā lietotājiem digitālo mūziku no "iTunes Music Store" atskaņot uz stereoierīces, kas nav pieslēgta datoram.
Savukārt Johansena kods ļauj ar "AirPort Express" strādāt arī ar citām programmām, norāda datordrošības konsultanti.
Johansens jau agrāk kritizēja "Apple" sistēmas, kas pārsvarā ļauj uz kompānijas sistēmām izmantot tikai "Apple" programmas.
Pēc Johansena paziņojuma viņa interneta lapa ir tā pārslogota, ka tai ir ļoti grūti piekļūt.
Pagājušā gada janvārī Oslo pilsētas tiesa pilnībā attaisnoja Johansenu visos apsūdzības punktos par DVD aizsardzības kodu uzlaušanu šajā starptautisku rezonansi guvušajā lietā, kas ilga četrus gadus.
Norvēģijas policija, kas izvirzīja Johansenam apsūdzības Amerikas kinofilmu asociācijas (MPAA) vārdā, pēc tam paziņoja, ka tā nepārsūdzēs Oslo apelācijas tiesas lēmumu attaisnot Johansenu apsūdzībās par DVD kodu uzlaušanu, līdz ar to 20 gadus vecais jaunietis uzvarēja četrus gadus ilgajā tiesas procesā pret izklaides industrijas gigantiem.
Lieta tika atspoguļota kā Dāvida cīņa pret Goliātu, Johansenam no mazas pilsētas Oslo dienvidos cīnoties pret milzīgām korporācijām un organizācijām, ieskaitot Amerikas kinofilmu asociāciju.
Pēc ASV izklaides gigantu sūdzībām, ka nodarījuma brīdī 16 gadu vecais Johansens radījis programmu, kuru citi izmanto pirātisku DVD ierakstu radīšanai, Norvēģijas policija 1999.gadā iebruka viņa mājās.
Norvēģijas prokurori, balstoties uz sūdzībām no ietekmīgās Amerikas izklaides industrijas, apgalvoja, ka Johansens rīkojies nelikumīgi, kad viņš DVD kodu uzlaušanas programmu izplatīja internetā.
Prokuratūra arī apgalvoja, ka koda uzlaušanas programma pieļautu DVD pirātisku kopēšanu. Prokuratūra bija ļoti ieinteresēta uzvarēt tiesas procesā principa pēc, nevis panākt bargu sodu Johansenam, pieprasot viņam tikai trīs mēnešu pārbaudes laiku.
Tiesa nolēma, ka "nav pierādījumu" par to, ka Johansens un viņa biedri izmantojuši koda uzlaušanas programmu "DeCSS" nelikumīgiem mērķiem. Līdz ar to Johansenu nevar notiesāt par šādu pārkāpumu, ne arī par to, ka viņš būtu palīdzējis citu nelikumīgām aktivitātēm. Nav arī pierādījumu, ka Johansens vēlējies veicināt nelikumīgu ierakstu kopēšanu.
Tiesa nolēma, ka "DeCSS" izmantošana, lai skatītos likumīgā ceļā iegūtas DVD filmas, nav nekas nelikumīgs.
Johansens vienmēr apgalvoja, ka pirātisku kopiju iegūšana nekad nav bijis viņa mērķis. Viņš sacīja, ka tikai vēlējies izvairīties no dārga DVD pleijera pirkšanas, lai skatītos DVD filmas, kuras viņš bija iegādājies.
Johansens pauda pārliecību, ka viņam piederošos DVD ierakstus viņš var skatīties tādā veidā, kā vēlas, - uz sava datora. Lai to varētu izdarīt, viņam vajadzēja uzlauzt kodu.
Tiesa, atsaucoties uz Norvēģijas likumiem, kas aizstāv patērētāju tiesības attiecībā uz rīkošanos ar savu īpašumu, viņam piekrita.
Lēmums šajā lietā tika ļoti gaidīts un uzskatīts par izmēģinājumu ASV izklaides industrijas centieniem paplašināt tās kontroli pār to, ko cilvēki var darīt ar materiāliem, kurus aizsargā autortiesības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!