Piemēram, 43 gadus vecais pārliecinātais ateists Rūdijs Afolters epilepsijas lēkmes laikā pieredzējis spilgtu reliģiska satura vīziju, kurā pacientam šķita, ka viņš nonācis ellē.
"Man tika paziņots, ka esmu tur nonācis, jo neesmu bijis pārliecināts kristietis, neesmu ticējis Dievam. Mani ļoti nomāca doma, ka man būs jāpaliek ellē uz visiem laikiem," par piedzīvoto vīziju stāsta pacients.
Savukārt, kad epileptiķei Gvenai Tigei piedzimis bērns, viņa pēkšņi bija pārliecināta, ka dzemdējusi Jēzu.
Gvenas vīrs Bērnijs, kuram ar šādu sievas pārliecību samierināties bija grūti, stāsta: "Viņa teica - vai tad nav jauki piederēt pie svētās ģimenes? Svētā ģimene, es nodomāju? Tad izrādījās, ka mani viņa uzskatīja par Jāzepu, sevi - par Mariju, bet mūsu mazo Čārliju - par Kristu."
Profesors V.S. Ramačandrans no Kalifornijas universitātes Sandjego uzskata, ka šajās reliģiska satura halucinācijās vainojami smadzeņu traucējumi deniņos.
Profesors veica eksperimentu, lai salīdzinātu veselu cilvēku un epilepsijas slimnieku smadzenes. Eksperimentā tika fiksētas pārmaiņas pacientu ādā, galvenokārt svīšanas intensitātē, kad šiem cilvēkiem tika rādīti dažādi attēli.
Profesors Ramačandrans konstatēja, ka tad, kad epilepsijas slimniekiem tika rādīti jebkādi reliģiska satura attēli, viņu ādā tika konstatēta pastiprināta reakcija.
"Mēs ar pārsteigumu atklājām, ka ik reizi, kad viņiem tika parādīti reliģiska satura vārdi, piemēram, Dievs, viņiem sākās spēcīga galvaniska ādas reakcija," teica profesors.
Zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka arī slaveni pagātnes reliģiskie līderi varētu būt bijuši epileptiķi. Kā spilgtākie piemēri šai teorijai tiek minēti apustulis Pāvils un Mozus.
Saskaņā ar Bībeles tekstiem Pāvilam, kurš savulaik bija dedzīgs kristiešu vajātājs, ceļā uz Damasku parādījies Jēzus Kristus, un pēc šīs vīzijas Pāvils pats kļuva par veiksmīgāko kristīgās ticības izplatītāju tālaika pagāniskajā pasaulē. Savukārt Mozus, kurš izveda jūdus no Ēģiptes pakļautības, savā dzīvē pieredzējis vairākas spilgtas reliģiska satura vīzijas.