Pētījumā, kurā tika iesaistīti 36 brīvprātīgie, puse no viņiem tika lūgta aprakstīt vissmagāko savas dzīves pārdzīvojumu, izklāstot, kā viņi toreiz jutušies.
Pārējie eksperimenta dalībnieki saņēma uzdevumu rakstīt par dažādām ikdienišķām lietām, piemēram, kā viņi pavada savu brīvo laiku.
Abu grupu dalībnieki trīs dienas pēc kārtas 20 minūtes veltīja rakstīšanai.
Pēc šiem rakstīšanas vingrinājumiem zinātnieki brīvprātīgajiem augšdelmā izdarīja nelielu dūrienu ādā. Pēc divām nedēļām zinātnieki pārbaudīja, kā šie dūrieni ir sadzijuši.
Izrādījās, ka tiem eksperimenta dalībniekiem, kuri bija rakstījuši par saviem emocionālajiem pārdzīvojumiem, brūce bija sadzijusi labāk.
Savukārt tiem, kuriem brūces bija dzijušas lēnāk, speciālisti konstatēja augstāku stresa un psiholoģiskās spriedzes līmeni.
Psiholoģe Sūzana Skota, kura vadīja šo pētījumu, intervijā BBC teica: "Šie rezultāti norāda uz to, kāda iedarbība ir salīdzinoši īslaicīgai un vienkāršai terapijai, kas var labvēlīgi ietekmēt brūču dzīšanu. Teorētiski tai nav ilglaicīgas iedarbības."
Skota norādīja: "Šo paņēmienu ir vienkārši izmantot, jo cilvēkam nav obligāti jābūt pārdzīvojušam kaut ko briesmīgu, viņam tikai jāapraksta pats smagākais pārdzīvojums savā dzīvē."
Psihologi uzsver, ka stress iespaido arī atveseļošanās procesu pēc operācijām. Mediķi novērojuši, ka cilvēki, kuri cieš no lielāka stresa, pēc operācijas atveseļojas lēnāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!