NA: Uzvaras pieminekli Rīgā reiz jānojauc  (2050)

NA Rīgas deputāta amata kandidāts un arhitekts Aleksandrs Kiršteins apvienības pārstāvju un pilsētvides speciālistu diskusijas laikā uzsvēra, ka "okupācijas simboli neizbēgami spiež uz zemapziņu", līdz ar to arī šāds piemineklis Rīgā nav vēlams. Vienlaikus viņš arī atzina, ka šis monuments bija jānojauc jau 1991. gadā līdz ar citiem pārējiem padomju iekārtu slavinošajiem pieminekļiem.

"Tagad šī iespēja jau ir nokavēta, tāpēc turpinājumā jārīkojas pakāpeniski," diskusijā norādīja Kiršteins. "Kamēr piemineklis stāvēs, tas vienmēr atgādinās, ka okupācijas sekas Latvijā nav likvidētas, un iedrošinās šeit palikušos Krievijas militāristus uz cerībām par impērijas atjaunošanu," viņš piebildis.

Diskusijas laikā tika izteikti dažādi priekšlikumi Uzvaras parka attīstībai. Pasākuma noslēgumā klātesošie vienojās tālākai sabiedriskai apspriešanai virzīt trīs idejas.

Pirmkārt, Uzvaras piemineklis ar laiku neizbēgami būs jādemontē. Tas nenotiks uzreiz, jo var izraisīt pretestību, it īpaši no cilvēkiem, kuri nezina vēsturi vai arī tic padomju ideoloģijai, tika norādīts NA rīkotajā diskusijā. Taču pakāpeniski, ar informēšanas pasākumiem un citiem līdzekļiem ir iespējams mainīt to, kā sabiedrība šo pieminekli redz.

"Līdzīgi kā Krievijā pakāpeniski gatavo augsni Ļeņina aizvākšanai no mauzoleja, tāpat ir nepieciešams gatavot augsni šī pieminekļa demontāžai," teica NA Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis.

Otrkārt, pieminekļa telpā varētu novietot metāla plāksnes ar paskaidrojošiem uzrakstiem vairākās valodās, kas vēstītu, ko "atbrīvošana" nozīmēja latviešu tautai, tostarp pieminot desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju izsūtīšanu uz Sibīriju.

Treškārt, pieminekļa apkārtnē būtu jāliek uzsvars uz aktīvās atpūtas un sporta pasākumiem, tostarp "pieļaujams izvietot visādus lunaparkus un panorāmas ratus, kas ir augstāki par pieminekļa smaili," teica Kiršteins. Jāņem vērā, ka Uzvaras parks ir arī pēdējā vieta Latvijas teritorijā, kur publiski izpildīts nāvessods – 1946. gadā šeit pakāra vācu ģenerāļus. Arī par šo fonu ir jādomā, diskutējot par Uzvaras parka attīstību, pauda NA.

NA pārstāvji bija izteikuši vēlmi idejas un priekšlikumus Uzvaras parka attīstības plānam un parka un pieminekļa pārveidei skatīt vēsturiskā kontekstā. Tāpēc arhitekts Jānis Lejnieks diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar Uzvaras parka attīstības vēsturi no 1885. gada līdz mūsdienām. Viņš atgādināja, ka parka izveide šajā vietā sākās jau 1909. gadā, un toreiz tas tika veidots par godu Krievijas caram Pēterim I. Savukārt pēc Latvijas neatkarības iegūšanas par godu uzvarai pār Bermontu tas tika nodēvēts par Uzvaras parku.

Prezidenta Kārļa Ulmaņa laikā 1938. gadā šajā vietā bija plānots būvēt stadionu, laukumu parādēm un masu pasākumiem un citus objektus. Bija iecerēts arī 60 metru augsts Uzvaras tornis un svētnīca tautas varoņu piemiņai, pastāstījis Lejnieks.

Savukārt padomju laikos, 1961.gadā, šo vietu Pārdaugavā pārdēvēja par PSKP 22. kongresa parku. Tāds nosaukums tika izvēlēts, jo šajā kongresā PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs pasludināja "komunisma celtniecību". Taču tikai 1985. gadā parks atkal tika pārdēvēts par Uzvaras parku, un tajā tika atklāts monumentālais ansamblis "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem".

Lejnieks pauda uzskatu, ka Uzvaras parkā jāiekārto izstāde par laukuma vēsturisko izbūvju posmiem – sākot ar Pēterim I paredzēto parku, 1938. gada Uzvaras laukuma projekta konkursu, kara un pēckara notikumiem, kā arī dažādiem attīstības projektiem.