Raisa arī pauda cerību, ka demonstranti Maskavā drīz beigs Igaunijas vēstniecības blokādi, un aicināja Krieviju respektēt Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām.
Diplomātiskā krīze, kas ir smagākā kopš Igaunija 1991.gadā atguva neatkarību no Padomju Savienības, izcēlās pagājušajā nedēļā, kad Tallinas varas iestādes aizvāca no Tallinas centra pieminekli Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem.
Pieminekli, kas pazīstams kā Bronzas kareivis, krievi un viņu diezgan lielā minoritāte Igaunijā uzskata par svētu piemiņu Sarkanās armijas karavīriem, kuri cīnījās pret fašismu Otrajā pasaules karā, savukārt igauņi uzskata, ka tas atgādināja 50 gadus ilgo padomju okupāciju ar tās deportācijām un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Pagājušo ceturtdien un piektdien Tallinu satricināja nemieri sakarā ar pieminekļa pārvietošanu, bet Maskavā jauniešu grupas sarīkoja skaļus protestus pie Igaunijas vēstniecības, bloķējot ēkā diplomātisko personālu un viņu ģimenes.
Trešdien jaunieši pie vēstniecības mēģināja uzbrukt Igaunijas vēstniecei un sabojāja Zviedrijas vēstnieka automašīnu.
Igaunija apsūdz nemieru uzkurināšanā Krievijas vēstniecības darbiniekus Tallinā. Tā apgalvo, ka daudzi hakeru uzbrukumi interneta lapām veikti no Krievijas administratīvajām iestādē, arī no prezidenta Putina kancelejas.
ASV Valsts departaments trešdien paziņoja, ka strīds par Bronzas kareivja pieminekli ir iekšēja lieta, kas jāatrisina pašiem igauņiem.
Vairākas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis, kā arī Eiropas Komisija apliecinājušas atbalstu Igaunijai šajā konfliktā, izraisot Maskavas sašutumu.
"Tas, kas noticis Igaunijā, (...) nevar neietekmēt Krievijas attiecības ar Eiropas Savienību un NATO," aģentūra "Interfax" ceturtdien citēja Krievijas pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā Alekseju Borodavkinu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!