Kā televīzijai pastāstīja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Pēters Kuimets, attīstības plāna perioda beigās kara laika operatīvā struktūra no pašreizējiem 16 000 cilvēku pieaugs līdz 25 000, tādēļ Igaunijā ir nepieciešams saglabāt vispārējo karadienestu. Tādējādi Igaunija būs vienīgā Baltijas valsts, kura nav pārgājusi uz profesionālo armiju.
Saskaņā ar attīstības plānu, pagaidām netiks grozīts arī karadienesta ilgums, kas atkarībā no amata un apmācības ir astoņi vai 11 mēneši.
Jaunais plāns arī paredz, ka pastāvīgo aizsardzības spēku locekļu skaits katru gadu pieaugs par 125 cilvēkiem. Tāpat ir paredzēta bruņutehnikas vienības izveidošana, kā arī ātrgaitas kuteru un transporta helikopteru iegāde.
Militārās aizsardzības attīstības plāns no 2009. gada līdz 2018. gadam nosaka valsts militārās aizsardzības galvenos attīstības virzienus, projektus un galvenās investīcijas nākamajai desmitgadei. Plānu ir sagatavojusi Igaunijas Aizsardzības ministrijas sadarbībā ar Aizsardzības spēku galvenā štāba speciālistiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!