"Tas nav grozāms, tas nav apšaubāms, tas ir uz mūžīgiem laikiem - Igaunija nekad nebūs viena," viņš uzsvēra kopīgā preses konferencē ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu.
ASV prezidents atgādināja, ka tiek izstrādāti Baltijas valstu reģiona aizsardzības plāni un Vašingtona vēlas dot nepārprotamu signālu Krievijai.
"Mēs runājam arī par jaunu iniciatīvu, kas paredzēs palielināt ASV līdzdalību reģionā," norādīja Obama, piebilzdams, ka Igaunijā varētu tikt izvietota papildus rotējoša gaisa spēku vienība.
Viņš norādīja, ka Emari gaisa spēku bāze ir ideāla vieta, lai izvietotu to kontingentu, kuru nosūtīs NATO dalībvalstis, lai sagatavotu ātrās reaģēšanas spēkus Baltijas reģiona drošības nostiprināšanai.
Tomēr Baltā nama saimnieks neko neteica par pastāvīgu jaunu NATO militāro bāzu izvietošanu reģionā, par ko pirms vizītes runāja amatpersonas.
Obama minēja Igauniju kā piemēru pašas ieguldījumam kolektīvajā drošībā, kuram vajadzētu sekot arī citām NATO dalībvalstīm.
Igaunija līdz ar ASV ir starp tām četrām alianses dalībvalstīm, kas atbilstoši saistībām aizsardzībai atvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kā ziņots, Baltijas valstis, kas NATO pievienojās 2004.gadā, ir satrauktas par Krievijas agresiju Ukrainā. Ne Latvija, ne Lietuva aizsardzībai neatvēl pietiekamus līdzekļus.
Pievēršoties notikumiem Ukrainā, Obama norādīja, ka risinājums nebūs iespējams tik ilgi, kamēr Krievija turpinās iesūtīt kaimiņvalstī savus karavīrus, kas "izliekas par separātistiem".
"Mēs pastāvīgi esam atbalstījuši [Ukrainas] prezidenta [Petro] Porošenko centienus panākt jēgpilnu uguns pārtraukšanu, kas varētu vest pie konflikta politiska risinājuma," norādīja Baltā nama saimnieks. "Līdz šim tas nav noticis. Vai nu tāpēc, ka Krievija pret to nav izturējusies nopietni, vai arī tāpēc, ka izlikusies, ka tā nekontrolē separātistus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
