Pēc šī paziņojuma izdzirdēšanas vairāki konferences dalībnieki piecēlās un izgāja no apspriežu telpas, raksta BBC.
Vēlāk Sammers, vēloties mīkstināt savus apgalvojumus, paziņoja, ka sieviešu akadēmiķu trūkums varētu būt skaidrojams arī ar laiku, kas nepieciešamas bērnu aprūpei.
Pēc bērna piedzimšanas sieviete nespēj veltīt darbam 80 stundas nedēļā, kas nepieciešams, lai cilvēks virzītos pa karjeras kāpnēm.
Sammers apgalvo, ka viņa teorija par to, ka vīrieši ir spējīgāki dažādās zinātnes jomās, ir balstīta uz pētījumu rezultātiem nevis viņa subjektīvo spriedumu.
Zēni dažādos testos visbiežāk iegūst vairāk punktu nekā meitenes, bet, lai noskaidrotu patiesos šīs tendences iemeslus, ir nepieciešami tālāki pētījumi.
Ričards Frīmens, konferences organizators stāsta, ka Sammeram tika lūgts uzstāties izaicinoši. “Es paredzu, ka mēs no viņa dzirdēsim ne to vien, jo viņš runā atklātu valodu.”
Nensija Hopkinsa no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta bija viena no tiem cilvēkiem, kas izgāja no konferenču telpas. “Ja es nebūtu izgājusi, man paliktu slikti.”
Vēlāk paziņojumā Sammers raksta: “Mani izteikumi ir pārprasti, un mani vaino par sieviešu noniecināšanu par viņu spējām gūt panākumus dažādās zinātnes jomās. Taču es tā neteicu, un tas nesaskan ar manu viedokli.”
“Es vēlos veicināt sieviešu iesaistīšanos zinātnē, jo mums visiem ir jādara viss iespējamais, lai notiktu attīstība.”
“Jo vairāk mēs strādājam un jo labāk mēs izprotam situāciju, jo lielākas ir mūsu izredzes gūt ilgtermiņa panākumus.”
Sammers ir Hārvarda Universitātes vadītājs kopš 2001.gada, un pirms tam vairākus gadus bija strādājis prezidenta Klintona administrācijā.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
