Jūrā jau noplūdušas vismaz 15 000 tonnas mazuta, kas piesārņojis Libānas Vidusjūras piekrasti vairāk nekā simts kilometru garumā no Džijas līdz Šekai, uz ziemeļiem no Beirūtas. Nafta izskalota arī Beirūtas vienīgajā smilšu pludmalē un vēsturiskās Biblosas pilsētas piekrastē.
Inženieriem izdevies apturēt naftas noplūdi no viena rezervuāra, kas atrodas 25 metru attālumā no jūras, bet vēl viens rezervuārs turpina degt. Tajā atrodas 25 000 tonnas mazuta, un pastāv briesmas, ka tas var eksplodēt.
Vidusjūras krastā pie elektrostacijas izplūdušas 8000 - 10 000 tonnu naftas, bet atklātā jūrā atrodas aptuveni 5000 tonnu naftas.
"Tā bez šaubām ir lielākā vides katastrofa Vidusjūrā, kam būs šausmīgas sekas ne tikai mūsu valstī, bet visās valstīs Vidusjūras austrumos," norādīja Libānas vides aizsardzības ministrs Jakubs Sarafs.
Viņš prognozēja, ka Libānas pludmaļu satīrīšana izmaksās 45-50 miljonus ASV dolāru (24,84-27,6 miljonus latu) un tā nebūs pabeigta līdz nākamajai vasarai.
"Ja nekas netiks darīts, Vidusjūras straumes ziemeļu virzienā naftas piesārņojumu izskalos ne tikai pa trešo daļu Libānas piekrastes, bet arī Kiprā, Sīrijā, Turcijā, Grieķijā un pat Izraēlā," sacīja Sarafs.
"Šādu piesārņojumu mēs neesam piedzīvojuši Libānas vēsturē. Tā ir milzīga katastrofa. Mums ir aprīkojums tikai nelielu piesārņojumu likvidēšanai. Mēs esam to izmantojuši to tikai vienu reizi aptuveni 50 tonnu piesārņojuma satīrīšanai. Lai savāktu šo piesārņojumu, mums nepieciešama vesela flote," norādīja Libānas ministrs.
Taču Izraēlas blokādes dēļ Vidusjūras ūdeņos nav iespējams nosūtīt pat Libānas rīcībā esošos kuģus piesārņojuma savākšanai.
"Es esmu vērsies pie Lielbritānijas, Itālijas, Spānijas un ASV, lūdzot tehnisko palīdzību, jo mēs paši neko nevaram darīt," piebilda Sarafs.
Kuveita, kurai nācās tikt galā ar līdzīgu problēmu pēc 1991.gada Persijas līča kara, nosūtījusi uz Libānu 40 tonnas ar ķimikālijām, kas sabiezina degvielu un arī īpašus absorbentus.
Vēsturiskās Biblosas pilsētas, kas atrodas uz ziemeļiem no Beirūtas un kas ir slavena ar savu seno ostu un jūras produktu restorāniem, piekrastē masveidā tiek izskalotas ar naftu klātas nobeigušās zivis, krabji un vēžveidīgie.
Libānas amatpersonas brīdināja, ka piesārņojums daudzus gadus ietekmēs Vidusjūras ekosistēmu, kā arī Libānas tūrisma industriju.
Bez naftas piesārņojuma jūrā, dūmi no degošajiem rezervuāri ir izraisījuši atmosfēras piesārņojumu. Toksiskais dūmu mākonis stiepjas aptuveni 30 kilometru garumā un ir sasniedzis Beirūtu.
Eiropas Komisija (EK) šonedēļ paziņoja, ka Eiropas valstis palīdzēs Libānai piesārņojuma likvidēšanā.
"Kari izraisa milzīgas ciešanas cilvēkiem, kā mēs to tagad redzam Libānā. Bet tas izraisa arī būtisku kaitējumu videi," sacīja ES vides komisārs Stavrs Dims.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!