Gatavotajā rezolūcijā Krievija turpina apliecināt sešu punktu miera plānu, ko aizvadītajā nedēļā parakstīja Maskava un Tbilisi. Tomēr Krievija norāda, ka pirms savu spēku pilnīgas izvākšanas no Gruzijas tai ir tiesības īstenot "papildus drošības pasākumus". Tāpat Maskava uzstāj, ka tai ir tiesības palikt īpašā "buferzonā" pie Dienvidosetijas robežas Gruzijas pusē.
Arī Krievijas armijas ģenerālpulkvedis Anatolis Nogovicins norādījis, ka Gruzija ir zaudējusi miera uzturētāja tiesības Gruzijā. "Pie šīs robežas miera uzturētāju tiesības ir tikai Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem, kas punkutāli un stratēģiski rīkojas atbilstoši 1992. gadā noslēgtajam miera līgumam. Gruzija, pēc mūsu ieskata, pie šīm robežām ir zaudējusi miera uzturētāja tiesības," Nogovicinu citē "RIA - Novosti".
Sešu punktu miera plāns paredzēja abām pusēm atvilkt savus spēkus pozīcijās, kādās tie bija pirms konflikta, atbalsta sniegšanu humānās palīdzības dienestiem, abpusēju uguns pārtraukšanu un sarunu uzsākšanu starptautiskā mērogā. ANO rezolūcija paredzēja arī Gruzijas teritoriālo integritāti, kas savukārt nepamierināja Krieviju. ASV un vairākas Rietumeiropas un Austrumeiropas valstis jau paudušas neapmierinātību ar Krievijas gauso rīcību, atkāpjoties no Gruzijas. Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnērs jau atzīmējis, ka Krievija trīs reizes solījusi izvākt karaspēku no Gruzijas un pēdējais no Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva apliecinājums bija, ka viņa vadītie spēki Gruziju atstās līdz piektdienai.
Šobrīd Krievijas un Rietumu vidū vislielākās domstarpības izraisa ne tikai Krievijas karaspēka iziešana no Gruzijas, bet arī šīs Kaukāza valsts teritoriālais statuss. Medvedevs jau paudis neizpratni, kā Dienvidosetija un Abhāzija varēs palikt Gruzijas sastāvā pēc tik ievērojama konflikta. Savukārt Rietumu sabiedrotie akcentējuši Gruzijas vienotību.
"Interfax" vēsta, ka par Abhāzijas, kas ietilpst Gruzijā, suverenitāti Krievija varētu lemt pirmdien. Savukārt Dienvidosetijas pieteikums saņemts ceturtdien. "Lūdzam Krieviju kā pirmo pasaules sabiedrībā atzīt Dienvidosetijas neatkarību". Tieši Krievijai šis lūgums adresēts, jo Dienvidosetijā lielākā daļa iedzīvotāju esot Krievijas pilsoņi un Dienvidosetijai un Krievijai vienmēr bijušas īpašas attiecības.
Jau gadiem ilgstošais konflikts Dienvidosetijā uzliesmoja 7. augustā, kad Gruzijas armija iegāja separātiskajā Dienvidosetijā. Krievija, atsaucoties uz savām miera uzturētāja tiesībām, atspieda Gruzijas spēkus un iebruka pārējā Gruzijas daļā, līdz pat 30 kilometru attālumam no Tbilisi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!