"Dienvidosetijas un Abhāzijas tautas ir vairākkārtīgi izteikušas vēlmi pēc neatkarības un mēs saprotam, ka pēc nesenajiem notikumiem, tām ir tiesības pašām lemt par savu likteni," savā uzrunā paudis Medvedevs, norādot, ka pēc šī gada augusta notikumiem abiem reģioniem vairs nav iespējas pastāvēt Gruzijas ietvaros.
Krievijas pārstāvis NATO Dmitrijs Rogozins norādījis, ka Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšana ir Krievijas atbilde uz pārmetumiem par vēlmi anektēt abus reģionus. "Prezidenta lēmums - tā ir atbilde tiem politiskajiem spekulantiem, kuri runāja par to, ka Krievijai vajadzīgas jaunas teritorijas, ka Krievija - ir agresore un vēlas anektēt Dienvidosetiju un Abhāziju. Šo zemju neatkarības atzīšana ir aneksijas noraidīšana," paudis Rogozins.
Jau ziņots, ka pirmdien abas Krievijas Valsts domes palātas paudušas atbalstu Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarībai un lūgušas Medvedevu atzīt abu reģionu suverenitāti.
Arī pats Medvedevs pagājušajā nedēļā lika saprast, ka Maskava ir gatava izskatīt šādus lūgumus, un teica, ka Krievija "pieņems lēmumu, kas viennozīmīgi atbalsta šo abu Kaukāza tautu gribu".
Krievija atbalstījusi Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības centienus jau kopš abu reģionu atdalīšanās no Gruzijas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Tomēr starptautiski abi reģioni tiek uzskatīti par Gruzijas sastāvdaļām un atbalsts to neatkarības centieniem aizvien kļūst par iemeslu Krievijas domstarpībām ar Gruziju un Rietumvalstīm.