Viņš arī atzina, ka Rietumvalstu reakcija uz karavīru izvietošanu šajās teritorijās ir negatīva, taču Krievija vairs nevarot "atstāt likteņa varā osetīnu un abhāzu dzīvības un cieņu".
Lavrovs arī pauda, ka Krievija nemēģina sabojāt attiecības ar Eiropu un ASV. Viņš arī uzsvēra, ka Krievija nav pārtraukusi attiecības ar gruzīnu tautu, bet Maskavā vēlas saprast, kā šīs attiecības redz Tbilisi. Gruzijas vadība iepriekš paziņojusi par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Krieviju, tai pašā laikā, paužot vēlmi saglabāt konsulārās attiecības.
Tikmēr EDSO pagaidām nolēma nesūtīt papildus novērotājus uz Gruziju, jo pēc mēneša ilgajām sarunām organizācijas dalībvalstis nespēja atrast kompromisu šajā jautājumā. Pašlaik EDSO dalībvalstis secinājušas, ka turpināt sarunas ir bezjēdzīgi, ziņo ārvalstu masu mediji.
Jau ziņots, ka augusta sākumā Gruzijā aizsākās karadarbība, pēc tam kad Krievija iebruka Gruzijā, skaidrojot to ar nepieciešamību aizstāvēt Dienvidosetijas un Abhāzijas intereses.
Krievija ir tikai viena no dažām valstīm, kas atzinusi pašpasludinātās Dienvidsosetijas un Abhāzijas neatkarību, kas vēl joprojām no starptautisko organizāciju un Rietumu viedokļa ir Gruzijas reģioni.
Uz karadarbībā cietušo Gruziju drīzumā tiks sūtīta Eiropas Savienības (ES) novērošanas misija, kuras uzdevums būs sekmēt Gruzijas ekonomikas atjaunošanu un humanitārās krīzes novēršanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!