"Man šķiet, ka šajā dienā un laikmetā mēs nevaram uzticēt tieslietas cilvēkam, kurš tā domā (..). Ja viņš atbildētu par bietēm, tas varbūt nebūtu tik nopietni," intervijā Francijas radiostacijai "Europe 1" teica Spānijas sociālists Žuzeps Burreljs. "Spānijā es personiski nevēlētos tieslietu ministru ar šādiem uzskatiem."
Viņš gan neteica, ka Eiroparlaments noraidīs Butiljones kandidatūru tieslietu, brīvības un drošības komisāra amatam, jo komiteja, kas viņu iztaujāja, vēl nav atsūtījusi viņam savu atzinumu.
"Kā Spānijas pilsonis es nevēlētos tieslietu ministru, kurš domā, ka homoseksualitāte ir grēks, bet sievietēm jāsēž mājās un jārada bērni savu vīru aizsardzībā," viņš uzsvēra.
Liberālie un kreisie deputāti pauda sašutumu par Butiljones izteikumiem, bet konservatīvā Eiropas Tautas partija, ar kuru ir saistīta viņa Demokrātiskā centra savienība, viņu aizstāvēja.
Avoti parlamentā ziņo, ka Sabiedrisko brīvību komiteja, kas iztaujāja Butiljoni, nespēja vienoties un atlika sava atzinuma pasludināšanu līdz pirmdienai, kas ir pēdējais termiņš komitejām iesniegt savus vērtējumus Burreljam, lai viņš tos varētu nodot jaunieceltajam Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Durau-Barrozu.
Neērtā situācija ap Butiljoni, kurš ir tuvs pāvesta Jāņa Pāvila II draugs, saasinājās, kad viņš Juridiskajai komitejai trešdien paziņoja, ka iebildīs pret jebkādu likumdošanas ierosinājumu, kas būs pretējs viņa morālajai pārliecībai.
Parlamenta avoti ziņo, ka daži deputāti gribēja pieprasīt, lai Barrozu piešķir Butiljonem citu portfeli, bet citi vēlējās, lai nākamais Komisijas prezidents pats uzņemas saistības homoseksualitātes, sieviešu tiesību un imigrācijas jautājumos kā garantiju pret Butiljones uzskatiem.
"Ja viņi teiks "jā", tas būs ļoti ierobežojošs "jā"," teica kāds parlamenta deputāts.
Parlamentam nav oficiālu tiesību noraidīt atsevišķus komisārus, jo ES līgums un nākamā konstitūcija tam piešķir tikai tiesības akceptēt vai noraidīt 27.oktobrī visu 25 locekļu Komisiju kopumā. Tomēr daži deputāti mēģina panākt faktisku veto, pieprasot, lai Barrozu apsola panākt jebkura komisāra atkāpšanos no amata, ja viņš zaudēs parlamenta uzticību.
Līdz šim bijušais Portugāles premjerministrs ir izvairījies uzņemties šādas skaidras saistības.
Viņa priekštecis, aizejošais Komisijas prezidents Romāno Prodi, 1999.gadā panāca brīvāku vienošanos ar parlamentu, taču nav skaidrs, vai Barrozu atjaunos pat šo vienošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!