Otrdien ar milicijas un pret valdību noskaņoto protestētāju sadursmēm ir atsākusies vardarbība Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, vēsta portāls "Kyivpost". Opozīcijas avoti ziņo par pirmajiem upuriem.
Varasiestādes devušas protestētājiem laiku pārtraukt nekārtības līdz sešiem vakarā, pretējā gadījumā solot "stingru" rīcību, ziņo "Korrspondent.net". Pilsētā pilnībā apturēta metro satiksme.
Raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz opozīcijas avotiem ziņo, ka bojā gājuši jau vismaz septiņi cilvēki.
Milicija likusi lietā šaujamieročus, stekus, asaru gāzi un apdullinošās granātas, lai apturētu tūkstošiem demonstrantu, kas devās gājienā uz parlamenta ēku, kur otrdien opozīcijas politiķi vēlējās panākt 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu un izmaiņas valdībā.
"Kyivpost" ziņo, ka policija atklāti šāvusi no ieročiem "ar gumijas un tērauda" lodēm. Vismaz viens cilvēks ievainots ar gumijas lodi. Vēl vairāki cilvēki guvuši ievainojumus, no tiem kādam vīrietim milicijas mestas granātas sprādzienā norauta roka, ziņo "Kyivpost".
Aģentūra AFP, atsaucoties uz brīvprātīgajiem mediķiem ziņo, ka ievainoti ir 150 protestētāji. Opozīcija paziņojusi par trīs bojāgājušajiem.
Tikmēr Reģionu partijas pārstāvis Oļegs Carovs sociālajā tīklā "Faceebook" raksta, ka, protestētājiem ieņemot partijas biroju, bojā gājuši divu biroja darbinieki. Nav skaidrs, vai šie upuri ir pieskaitīti trim bojāgājušajiem, par kuriem ziņo opozīcija. Aģentūra AP, atsaucoties uz ārkārtas dienestiem gan ziņo par vienu Reģionu partija ēkā atrastu bojāgājušo.
Protestētāji policijai atbild ar nūjām, akmeņiem un "kādām sprāgstvielām". Raidsabiedrība BBC norāda, ka sadursmes sākušās, kad milicija bloķējusi demonstrantu ceļu uz parlamanta ēku.
Sadursmes izcēlušās vismaz trīs dažādās vietās parlamenta tuvumā – Marinska parkā, Gruševska ielā un Institūta ielā. Sadursmju laikā aizdedzinātas vairākas milicijas automašīnas.
Tikmēr parlamentā aptuveni 50 opozīcijas deputāti pulcējas ap tribīnēm, protestējot pret atteikumu reģistrēt rezolūciju par 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras, ziņo raidsabiedrība BBC.
Valdošās Reģionu partijas deputāti sākuši pamest parlamenta ēku, kuras tuvumā izcēlušās sadursmes, ziņo portāls "Lenta.ru".
Opozīcija jau nedēļām uzstāj uz 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu, kas atņemtu Janukovičam pēc 2010. gada vēlēšanām piešķirtās pilnvaras. Prezidents zaudētu varu pats iecelt premjeru un vairumu ministru, kā arī apgabalu gubernatorus.
Tāpat šīs izmaiņas dotu iespēju opozīcijai panākt ārkārtas prezidenta vēlēšanu sarīkošanu. Opozīcija jau brīdināja, ka viņu prasību neizpildīšanās gadījumā protesti atkal varētu saasināties.
Vēstīts, ka Ukrainā kopš novembra beigām notiek pret valdību vērsti protesti, kurus izprovocēja prezidenta Viktora Janukoviča lēmums Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīt sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.
Pret valdību vērstais nosakņojums un protesti pastiprinājās, kad varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.
Situācija eskalējās 19. janvārī, kad izcēlās milicijas un radikāli noskaņotu protestētāju sadursmes. Tas sekoja parlamenta pieņemtajiem likumiem, kas ievērojami ierobežoja vārda brīvību un tiesības protestēt. Vairāki simti cilvēku ir cietuši, kā arī vairāki ir gājuši bojā. Tāpat fiksēti gadījumi, kad cilvēki nolaupīti un spīdzināti. Opozīcijā tajā apsūdz tiesībsargājošās iestādes, kuras savu atbildību kategoriski noliedz.
Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav devušas rezultātus nemieru izbeigšanai, lai gan ir atkāpies premjers Mikola Azarovs, atcelti pretrunīgi vērtētie likumi un Janukovičs solījis reformēt valdību. Demonstrantu prasība ir prezidenta atkāpšanās un ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.