Eiropas drošības un sadarbības organizācijas novērotāji Krimā nav ielaisti tādēļ, lai par tur notiekošo netiktu izplatīta "apšaubāma informācija un vērtējumi", - šādu skaidrojumu žurnālistiem sniedzis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs.
"Daļa Rietumu žurnālistu te ierodas un saredz tikai negatīvo, savukārt to, kas norisinās Ukrainas rietumos, viņi ietiepīgi nevēlas saskatīt, tomēr uzspiež savu viedokli un apsūdz Krimas iedzīvotājus visos nāves grēkos," viņš paziņojis.
"Mēs nevēlamies pieļaut, ka kāds izplatītu apšaubāmu informāciju, (..) tādēļ pieklājīgi palūdzām ciemiņus no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) atstāt Autonomās Republikas teritoriju," viņš paziņojis, atbildot uz jautājumu par to, kādēļ šīs organizācijas militārie novērotāji nav ielaisti Krimā.
Vienlaikus Aksjonovs paziņojis, ka šobrīd Krimas Augstākā padome izskata jautājumu par ārvalstu novērotāju klātbūtni 16.martā paredzētajā referendumā par Krimas pievienošanos Krievijai. "Esmu pārliecināts, ka parlaments darīs visu iespējamo, lai viņi varētu atrasties vēlēšanu iecirkņos. Šis process jau norisinās," viņš skaidrojis.
Jau ziņots, ka Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.
Krimas Augstākā rada pagājušajā ceturtdienā pieņēma principiālu lēmumu par iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā federācijas subjekta statusā un paziņoja, ka 16.martā notiks referendums par Krimas statusu. Referendumā pussalas iedzīvotājiem tiks uzdots jautājums, vai viņi grib palikt Ukrainas sastāvā vai arī pievienoties Krievijai.
Kijeva jebkādus Krimas mēģinājumus rīkot referendumu pasludinājusi par nelikumīgiem, taču tajā pašā laikā Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas paredz atvieglot kārtību, kādā valstij pievienojamas jaunas teritorijas. Likumprojekts paredz, ka par pietiekamu aneksijas pamatu uzskatāma "tautas gribas izteikšana", kas, piemēram, izpaudusies referendumā.
Krimas reģionālā parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs norādījis, ka uz referendumu pirmām kārtām tiks aicināti Krievijas novērotāji. "Tos, kuriem mēs neuzticamies, neaicināsim," viņš paziņojis. Tikmēr mediji ziņo, ka Maskavas tuvākās sabiedrotās - Baltkrievija un Kazahstāna - atteikušās sūtīt savus vēlēšanu novērotājus uz Krimu.
Pagājušajā nedēļā uz Krimu devās EDSO militārie novērotāji, taču viņiem tika liegta iebraukšana pussalā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
