Mūsdienu astronomijas pamatlicējs Koperniks pārapbedīts Fromborkas katedrālē, kur viņš agrāk kalpoja kā kanoniķis un ārsts, tādā veidā simboliski apliecinot baznīcas izlīgumu ar zinātnieku, kura savulaik revolucionārā teorija, ka Zeme griežas ap Sauli, palīdzēja paātrināt mūsdienu zinātnes laikmetu.
Astronoms, matemātiķis, jurists un mediķis Nikolajs Koperniks, kas dzīvoja no 1473.-1543.gadam, nomira kā mazpazīstams astronoms, strādājot nomaļā vietā Polijas ziemeļos. Daudzus gadus sava brīvā laika viņš veltīja izstrādājot savu teoriju par Zemes griešanos ap Sauli, ko katoļu baznīca vēlāk atzina par ķecerīgu, jo tā noraidīja Zemes un cilvēces atrašanās vietu visuma centrā.
Kopernika teorija bija balstīta uz sarežģītiem matemātiskiem aprēķiniem un viņa veiktiem debess ķermeņu novērojumiem ar neapbruņotu aci, jo tajā laikā teleskops vēl nebija izgudrots.
Pēc nāves Koperniks tika apbedīts neiezīmētā kapā zem Fromborkas katedrāles grīdas un precīza viņa mirstīgo atlieku atrašanās vieta nebija zināma. 2005.gadā baznīcas kapenēs tika atrasta daļa galvaskausa un atsevišķi kauli, kas pēc vairāku gadu darba apstiprināti kā Kopernika pīšļi.
Pirms dažām nedēļām zārks ar Kopernika mirstīgajām atliekām tika izstādīts tuvējā Olštinas pilsētā, bet piektdien svinīgi vests cauri reģiona pilsētām, kas saistītas ar izcilā zinātnieka dzīvi.
Sestdien, dienu pēc Kopernika nāves 467.gadadienas, izcilā zinātnieka pīšļus svētīja Polijas augstākie katoļu baznīcas garīdznieki, bet pēc tam goda sardze ceremoniāli iznesa viņa zārku cauri Fromborkas katedrālei atpakaļ uz to pašu vietu, kur viņa pīšļi tika atrasti.
Polijas ziemeļu reģiona arhibīskaps Voicehs Zemba ceremonijā norādīja, ka katoļu baznīca ir lepna par Kopernika atstāto mantojumu.
Sestdienas dievkalpojumu vadīja Polijas katoļu baznīcas augstākais garīdznieks, pāvesta nuncijs Jozefs Kovalčiks, kurš nesen iecelts par Polijas primātu.
Kopernika atdusas vietu tagad iezīmē melns granīta kapakmens, kurā viņš identificēts kā heliocentrisma teorijas dibinātājs un arī kā katoļu baznīcas kanoniķis. Kapakmenī arī iegravēts Saules sistēmas modelis – zeltīta Saule, kurai apkārt riņķo sešas no planētām.
Pēc vietējā bīskapa Jaceka Jezerska pamudinājuma, zinātnieki 2004.gadā sāka meklēt astronoma pīšļus un galu galā atrada daļu galvaskausa un kaulus, kas piederējuši aptuveni 70 gadus vecam vīrietim - kas atbilda Kopernika vecumam viņa miršanas brīdī.
Policijas tiesu medicīnas eksperti pēc galvaskausa fragmentiem datorā veica sejas rekonstrukciju. Iegūtais attēls rādīja personu ar lauztu degunu un citas pazīmes, kas līdzinājās Kopernika pašportretam.
Izmeklēšanas ietvaros atrastā galvaskausa zobu un kaulu DNS tika salīdzināts ar matiem, kas atrasti vienā no Kopernika grāmatām, ļaujot zinātniekiem ar augstu ticamības pakāpi secināt, ka atrastās mirstīgās atliekas patiešām pieder Kopernikam.
Pārapbedīšana notikusi 18 gadus pēc tam, kad Vatikāns reabilitēja itāļu astronomu Galileo Galileju, kuru inkvizīcija notiesāja 1633.gadā par Kopernika heliocentrisma teorijas aizstāvēšanu.
Tieši poļu pāvesta Jāņa Pāvila II vadībā Vatikāns 1992.gadā - 360 gadus pēc inkvizīcijas sprieduma - reabilitēja Galileju.
Kopernika apbedīšana 16.gadsimtā anonīmā kapā nav saistīta ar aizdomām par ķecerību. Viņa nāves brīdī tikai daži Eiropas astronomi, astrologi un matemātiķi apsprieda viņa aprēķinus par Saules, nevis Zemes atrašanos Saules sistēmas centrā. Arī katoļu baznīca vēl nebija formāli nosodījusi heliocentrisma teoriju kā ķecerību.
Katoļu baznīca masveida uzbrukumus heliocentrisma teorijai sāka vairākas desmitgades vēlāk, kad Vatikāns izvērta aktīvu aizsardzību pret Mārtiņa Lutera reformāciju.
"Nekas neliecina, ka Koperniks uztraucās par iespējamām apsūdzībām ķecerībā un ka viņu varētu izraidīt no baznīcas par viņa darbu," uzskata vēsturnieks Džeks Repčeks, kurš pētījis Kopernika dzīves gaitas.
"Kāpēc viņš tika apglabāts kopā ar visiem, tāpat kā jebkurš cits kanoniķis Fromborkā? Tāpēc ka viņa nāves brīdī viņš bija tikai viens no Fromborkas kanoniķiem. Viņš vēl nebija varonis, par ko viņš kļuvis tagad," skaidroja.
Turklāt Kopernika galvenais zinātniskais apcerējums "De Revolutionibus Orbium Coelestium" ("Par debesu sfēru griešanos") tika izdots tikai viņa dzīves pašās beigās un nodrukātās grāmatas eksemplāru pats zinātnieks saņēma tikai savā nāves dienā - 1543.gada 21.maijā.
Vatikāns 1616.gadā Kopernika teoriju pasludināja par ķecerību, bet viņa zinātnisko darbu "De Revolutionibus Orbium Coelestium" aizliedza.
Kopernika apgalvojumi, ka Zeme vienreiz dienā apgriežas ap savu asi un vienreiz gadā apriņķo Sauli bija pretrunā ar baznīcas atbalstīto teoriju, ka Zeme ir fiksēta visuma centrā, bet ap to griežas Saule un zvaigznes.
Katoļu baznīca no aizliegto grāmatu saraksta Kopernika darbu izņēma tikai 1835.gadā, bet 1999.gadā pāvests Jānis Pāvils II apciemoja astronoma dzimto vietu Torunu, slavējot viņa zinātniskos sasniegumus.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
