Rekrutētājs: Sīrijā karo simtiem krievu brīvprātīgo  (83)

Rekrutētājs, kurš tiek identificēts tikai ar vārdu Vadims, intervijā atklāj, ka viņa organizācija, ik dienas saņem 30 līdz 50 pieteikumus no tiem, kas vēlas doties karot uz Sīriju, lai atbalstītu tās režīma spēkus. Tomēr no šī skaita reāls kandidāts esot labi ja viens cilvēks.

Uz "Lenta.ru" jautājumu par to, cik brīvprātīgo jau atrodas Sīrijā, Vadims atbild: "Nevaru jums precīzi atbildēt. Bet rupji rēķinot, runa ir par simtiem. Bet ja no mūsu organizācijas, tad mēs esam nosūtījuši, teiksim tā, desmitus".

Galvenais atlases kritērijs ir, lai kandidātam būtu militārā pieredze, viņš skaidro. Tāpat tiekot pārbaudīta pretendentu psiholoģiskā veselība un tiekot atsijāti "muļķīši".

Brīvprātīgie parasti ir ar Čečenijas vai Ukrainas kara (karojuši separātistu pusē) pieredzi, stāsta Vadims. Par priekšrocību atlasē tiek uzskatīta augstākā militārā izglītība un svešvalodu zināšanas, viņš norāda.

Pašlaik gan brīvprātīgo pieņemšana uz laiku esot pārtraukta, jo pamatsastāvs jau esot nokomplektēts. "Mūsu cilvēki strādā ar augsti tehnoloģiskiem ieročiem, bet tādu Sīrijā nav tik daudz," viņš skaidro.

Krievijas brīvprātīgie Sīrijā pārsvarā strādājot "ar galvu", bet tieši kaujās piedaloties vien konkrētās specoperācijās. "Ar rokām var strādāt arī vietējie," viņš paskaidro.

Ja kandidātam ir visi nepieciešamie dokumenti, viņš tiek nosūtīts uz savākšanas punktu Krievijas dienvidos, kur tiek komplektētas grupas. Pēc tam jau citā vietā grupa tiek informēta par situāciju, klimatu un kaujas specifiku Sīrijā, kas var atšķirties no Ziemeļkaukāza un Donbasa, stāsta Vadims. Pēc tam grupa tiek nosūtīta uz Sīriju.

Ceļš tiekot segts ar dažādu "labdarības fondu" līdzekļiem. Vadims sakās nezinām, vai kaujinieki Sīrijā saņem atalgojumu, bet piebilst, ka "Dobrovolec.org" sludinājumos tiek uzsvērts, ka tiek meklēti cilvēki, kas gatavi strādāt bez atlīdzības.

"Avantūristi, manā vērtējumā, nav vairāk par 10%. Lielākoties viņiem ir kādi patriotiski apsvērumi," par karotāju motivāciju stāsta Vadims, skaidrojot, ka no Sīrijas līdz Krievijas robežai ir aptuveni 650 kilometri, kas mūsdienās ir dienas laikā pārvarams attālums.

Atbildot uz jautājumu par to, vai brīvprātīgajiem nav jābaidās no Krievijas varasiestādēm, Vadims skaidro, ka netiek pārkāpts neviens Krievijas Federācijas likums, turklāt galvenais esot nekaro nelikumīgās bruņotās grupās.

Sīrijā Krievijas brīvprātīgie neesot pakļauti Sīrijas valdības spēkiem, taču strādājot sadarbībā ar tiem.

Pati organizācija "Dobrovolec" izveidota 2014. gada februārī, sākot sūtīt brīvprātīgos uz Krimu un "Jaunkrieviju". Organizācijas savāktie cilvēki piedalījušies uzbrukumā Harkovas apgabala administrācijas ēkai un snieguši palīdzību separātistu spēkiem, neslēpj Vadims.

Vēstīts, ka Krievija šogad palielinājusi savu militāro klātbūtni Sīrijā, bet 30. septembrī sāka uzlidojumus sava sabiedrotā prezidenta Bašara al Asada pretiniekiem.

Maskava apgalvo, ka cīnās pret radikālajiem islāmistu kaujiniekiem, bet noliedz, ka piedalās vai plānotu piedalīties sauszemes operācijās Sīrijā.

Tikmēr jau iepriekš ir izskanējušas neapstiprinātas baumas, ka uz Sīriju karot Asada pusē devušies Krievijas brīvprātīgie, tostarp prokremliskie kaujinieki no Austrumukrainas.

Sīrijā karš notiek kopš 2011. gada, kad pret autoritārā prezidenta Bašara al Asada režīmu vērsti tautas protesti pārauga vardarbībā.

Tagad konflikts ir izvērties kompleksā vairāku fronšu karā starp režīmu, džihādistiem, nemierniekiem, kas vēlas Asada gāšanu, kurdiem un ASV vadīto koalīciju, kas rīko gaisa triecienus pret grupējuma "Islāma valsts" pozīcijām.

Kopš 30. septembra ar gaisa triecieniem Bašara al Asada režīma atbalstam iesaistījusies arī Krievija, draudot ieilgušo konfliktu vēl vairāk padziļināt, kā arī radot domstarpības ar ASV un citām reģiona valstīm, kuras atbalsta Asada opozīcijas spēkus.

Vairāk nekā 250 000 cilvēku ir gājuši bojā un miljons ievainoti. 11 miljoni pametuši savas mājas, no tiem vairāk nekā četri miljoni devušies uz ārzemēm.