41FP110812D412
Foto: AFP/Scanpix
Stājušās spēkā Eiropas Savienība (ES) noteiktās sankcijas pret Sīriju, aizliedzot jaunas investīcijas šīs valsts naftas nozarē un banknošu piegādes Sīrijas centrālajai bankai, kā arī Šveices noteiktās sankcijas pret Sīriju.

"ES ierobežojošie pasākumi ir veidoti tā, lai pēc iespējas vairāk negatīvi ietekmētu Sīrijas valdošo režīmu, bet pēc iespējas mazāk skartu Sīrijas iedzīvotājus," piektdien pēc sankciju paplašināšanas paziņoja ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Ketrīna Eštone.

Tāpat ES pievienoja divu personu vārdus un sešu kompāniju nosaukumus to privāto un juridisko personu sarakstam, pret kurām vērsta īpašumu iesaldēšana un aizliegums iebraukt ES teritorijā, aģentūrai AFP paziņoja kāds diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms.

Tas ir jau septītais lēmums par sankcijām pret Sīriju, ES mēģinot sodīt prezidenta Bašara al Asada režīmu par vardarbīgo protestu apspiešanu.

Septembra sākumā ES noteica embargo naftas importam no Sīrijas, ļaujot vien līdz 15.novembrim turpināt importēt naftu tām ES valstu kompānijām, kurām jau bija noslēgti līgumi par naftas iepirkšanu no Sīrijas pirms embargo stāšanās spēkā 3.septembrī.

ES līdz šim iepirka 95% no Sīrijas eksportētās jēlnaftas, un samaksa par to veidoja trešdaļu no Sīrijas valdošā režīma ārzemju valūtas ieņēmumiem. No Sīrijas importētā nafta veidoja 1,5% no ES naftas importa.

ES ir arī noteikusi sankcijas pret Sīrijas amatpersonām, kuras tā vaino represijās, kā arī vairākām kompānijām, kuras dod ieņēmumus valdošajam režīmam.

Sestdien stājās spēkā arī Šveices noteiktās sankcijas pret Sīriju, aizliedzot importēt, pārdot un transportēt naftu un naftas produktus no Sīrijas. Šveices Ekonomikas ministrija skaidroja, ka šādas sankcijas ieviestas "Sīrijas drošības spēku īstenoto nežēlīgo represiju dēļ".

Šveice jau ir noteikusi iebraukšanas aizliegumu 54 ar Sīrijas valdošo režīmu saistītām personām, kā arī iesaldējusi to un vēl 12 uzņēmumu īpašumus 45 miljonu Šveices franku (26 miljoni latu).

Sīrijā kopš marta vidus notiek protesti pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Varas iestādēm vēršoties pret tiem, ir gājuši bojā vairāk nekā 2700 civiliedzīvotāju. Arābu sociālistiskā partija "Baath" ir pie varas Sīrijā kopš militārā apvērsuma 1963.gadā. Bašars al Asads kļuva par prezidentu 2000.gadā pēc sava tēva iepriekšējā prezidenta Hafeza al Asada nāves.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!