Plāns paredz politiskus, ekonomiskus un militāri tehniskus atbildes soļus, tai skaitā ciešāku sadarbību ar Krieviju.
Ceturtdien ASV kongresa Pārstāvju palātas komiteja apstiprināja rezolūciju, kas atzīst armēņu tautas genocīdu, un tagad dokuments jāizskata palātas sēdē.
Turcija noliedz 1,5 miljonu armēņu nogalināšanu I Pasaules kara laikā, un asi reaģē uz šādiem pārmetumiem. Rezolūcijas virzīšanas dēļ Turcija atsauca savu vēstnieku Vašingtonā, norādot, ka rezolūcija apsūdz Turciju noziegumā, ko tā nav pastrādājusi.
Turcijas masu mediji ziņo, ka rezolūcijas pieņemšanas gadījumā Turcija varētu atcelt 19.martā plānoto valsts ministra Zafera Čagelana vizīti ASV, kā arī nepiedalīties ASV aprīlī plānotajā samitā par kodoldrošības jautājumiem.
Ekonomikas jomā Turcija varētu pārskatīt sadarbību ar ASV aviācijas iekārtu, lauksaimniecības produkcijas un citu preču piegādē.
Turcija gan negrasās atsaukt savu karavīru kontingentu no Afganistānas, taču pieļauj iespēju pārskatīt dažus kopīgus militārus projektus, ierobežot Turcijas gaisa telpas izmantošanu ASV Gaisa spēkiem, kā arī ierobežot NATO blokam iespēju izmantot Turcijas kara bāzes.
Savukārt, lai nepieļautu rezolūcijas pieņemšanu, Turcija lūgusi partnerus militāro tehnoloģiju jomā, piemēram, "Boeing", "Lockheed Martin" un "United Technologies" strādāt ar ASV kongresmeņiem un skaidrot Turcijas pozīciju.
Vašingtona tradicionāli nosodījusi armēņu masu slepkavības, kas pastrādātas laika posmā no 1915. līdz 1918.gadam, taču līdz šim tā ir atturējusies tās klasificēt kā genocīdu, baidoties no ASV un Turcijas attiecību pasliktināšanās.