Palielinoties spriedzei Korejas pussalā, Ziemeļkoreja pirmdien paziņojusi, ka lauž pirms 60 gadiem noslēgto pamiera līgumu, kas izbeidza 1950. – 1953. gada Korejas karu, vēsta raidsabiedrība CNN.
"Korejas pamiera vienošanās no šodienas ir pilnībā lauzta," Ziemeļkorejas oficiālajā laikrakstā paziņoja Korejas Tautas armijas virspavēlniecības pārstāvis. Phenjanas rīcība laikrakstā pamatota ar ANO Drošības padomes pagājušajā nedēļā pieņemto sankciju rezolūciju, reaģējot uz februārī notikušo kodolizmēģinājumu.
"Kolektīvās sankcijas ir tiešs kara pieteikums un karadarbība pret KTDR [Korejas Tautas Demokrātiskā Republika]," skaidro laikraksts. Abas Korejas pussalas valstis teorētiski ir kara stāvoklī, jo 1953. gadā karš beidzās ar pamieru, nevis miera līguma noslēgšanu.
Phenjanas retorika ir palikusi krietni asāka kopš valsts trešā kodolizmēģinājuma februārī, ko nosodīja gan kaimiņvalstis, gan ASV, gan ANO. ANO ir aizliegusi Ziemeļkorejai kodolizmēģinājumus un ballistisko tehnoloģiju izmēģinājumus jau kopš tās pirmajiem kodoltestiem 2006. un 2009. gadā.
Īpaši aktīvi draudus Phenjana sāka izteikt pirms gaidāmā ANO Drošības padomes balsojuma par sankciju pastiprināšanu pret Ziemeļkorejas režīmu. Korejas pussalas ziemeļu valsts draudēja lauzt 1953. kad pamieru, ja ASV un Dienvidkoreja nepārtrauks kopīgas militārās mācības, brīdināja ar preventīvu kodoluzbrukumu "agresoriem", paziņoja par neuzbrukšanas paktu laušanu un atteicās no tiešo skaru līnijas ar Seulu.
Tikmēr Seula, reaģējot uz Phenjanas paziņojumu par pamiera laušanu norāda, ka 1953. gada vienošanās nav vienpusēji laužama - tas neesot tiesiski iespējams, vēsta raidsabiedrība BBC.
"Vienpusēja pamiera vienošanās atcelšana vai izbeigšana nav atļauta saskaņā ar tās noteikumiem un starptautiskām tiesībām," paziņoja Dienvidkorejas Ārlietu ministrija. "Mēs pieprasām Ziemeļkoreju atsaukt piezīmes, kas apdraud stabilitāti un mieru Korejas pussalā," paziņojumu citē BBC.
Jāpiebilst, ka šī nav pirmā reize, kad Phenjana paziņo par atkāpšanos no pamiera līguma. Līdzīgi paziņojumi jau izskanēja pēc kodolizmēģinājuma 2009. gadā.
Galvenā Ziemeļkorejas ienaidniece ASV nesen paziņoja, ka Phenjanas draudus par kodoluzbrukumu uztver nopietni, bet norāda, ka šāda veida draudi no Ziemeļkorejas puses nav nekas neparastas. ASV arī ir spējīga aizsargāt sevi un savus sabiedrotos, uzsver Valsts departamenta pārstāve Viktorija Nulanda.
ASV Senāta Ārlietu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Roberts Menendezs uzsver, ka Ziemeļkoreja apzinās, kādas būtu uzbrukuma sekas. "Es nedomāju, ka Phenjanas režīms grib izdarīt pašnāvību, bet tā, kā viņi labi zina, būtu rezultāts uzbrukumam ASV," teic Menendezs.
Speciālisti norāda, ka Phenjanai nav spējīga dot kodoltriecienu ASV. Lai gan Ziemeļkoreja paziņoja, ka valsts ceturtajā kodolizmēģinājumā veiksmīgi pārbaudīta maza un jaudīga ierīce, bet vēlāk draudēja, ka ASV ir tās kodolieroču sasniedzamības zonā, atsevišķi Rietumu speciālisti gan uzskata, ka Ziemeļkorejai ir nepieciešami vēl gadi, lai tā spētu ar raķetēm nogādāt kodolgalviņas pat uz tik tuvām valstīm - Dienvidkoreju un Japānu.
Tāpat analītiķi apšauba Ziemeļkorejas propagandas slavētās armijas, kuras priekšā savā laikā "ceļos noslīguši ASV iekarotāji" patiesās spējas. Vairums militāro novērtējumu prognozē, ka Ziemeļi zaudētu jebkuru karu pret ASV atbalstītajiem Korejas pussalas Dienvidiem, tāpēc Phenjana neriskētu ar nozīmīga konflikta izraisīšanu.
Saskaņā ar 2010. gada datiem Ziemeļkorejas armijā, kas ir ceturtā lielākā pasaulē, ir 1,1 miljons aktīvā personāla, bet rezervistu skaits sasniedz 8,2 miljonus - pirmā vieta pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
