"Mana sirsniņa ir vesela," ar prieku paziņo Inesa Troņenkova. Šādus vārdus no ārstu mutes viņa nav dzirdējusi 25 gadus. Ir pagājis pusgads kopš sirds transplantācijas, taču vēl pirms diviem gadiem izredzes bija vājas – Inesas veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Viņa atzīst, ka šajā laikā bijušas ļoti tuvas attiecības ar vārdu "nāve". "Es no tās nebaidos, es zinu, ka tā nav sāpīga. To sapratu, kad man bija klīniskā nāve." Tobrīd atlika vien cerēt uz brīnumu. Un tas arī notika – dienu pirms operācijas, lai sievietes ķermenī ievietotu mākslīgo sirdi, ārsti nākuši ar ilgi gaidīto ziņu – ir donors!