Foto: Privātais arhīvs
Pilnā sparā rit ražas laiks, kad daudzi no mums var mieloties ar pašu dārzā izaudzētiem labumiem. Taču ko darīt tiem, kam šādu iespēju nav, bet ir vēlme visu gadu ēst veselīgi un par saprātīgu cenu? Populārākās pilsētnieka izvēles ir pievienoties kādam tiešās pirkšanas pulciņam vai pasūtīt sezonas labumus pa tiešo no zemniekiem ar piegādi līdz namdurvīm, vai arī meklēt vietējo zemnieku audzētu bioloģisko pārtiku specializētajos tirdziņos un veikalos.
Bioloģiskais audzētājs “Absolūts ēd” saviem klientiem ik nedēļu piegādā sezonālos dārzeņus un dažādus kaltētu ogu, dārzeņu un garšaugu pulverus, sukādes, zaļumus, ar ko papildināt ikdienas maltīti. Saimnieki Juris un Ilze atzīst – lai gan kopumā latvieši savās dārzeņu izvēlēs ir konservatīvi (dominē kartupeļi, burkāni, bietes, kāposti, kabači, tomāti), “mūsu klienti pieņem faktu, ka sezonā ir tas, kas ir.” Paralēli iespējai pasūtīt konkrētus produktus klientam vajadzīgajos apjomos “Absolūts ēd” saimnieki piedāvā arī sezonālās dārzeņu kastes. Tajās katru nedēļu tiek komplektēti tie labumi, kas tobrīd pieejami dārzā, un starp ierastajiem produktiem klienti bieži vien atrod arī kādu mazāk zināmu dārzeni, piemēram, fenheli.
Lai mudinātu klientus paplašināt savu gastronomisko pieredzi, saimniecības "Facebook" kontā Ilze regulāri publicē padomus un savas receptes, kā šādus dārzeņus-jaunpienācējus integrēt ēdienkartē.
Juris novērojis, ka jāpaiet 7-8 gadiem, lai cilvēki savās ikdienas izvēlēs iekļautu kaut ko jaunu: “Tas ir kā stāsts par ķirbji – ka tas nav liels, oranžs, negaršīgs dārzenis, kas aug vecmammai uz mēslu čupas, bet mūsdienās ir pieejams lielā šķirņu un garšu daudzveidībā.” Saimniecība nodarbojas tikai ar tiešajām piegādēm individuāliem pasūtītājiem, tiešās pirkšanas pulciņiem un restorāniem, neizmantojot veikalu starpniecību.

Arī Jānis, kurš savā bioloģiskajā saimniecībā “Ragāres” Skrīveros audzē ogas, augļus, dārzeņus, ārstniecības augus un garšvielas, savu produkciju pieved klientiem pie namdurvīm. Viņa piegādes maršrutā starp Rīgu un Skrīveriem ir ne vien individuālas mājsaimniecības, bet arī restorāni un tiešās pirkšanas pulciņi. Vienreiz nedēļā Jāni ar paša audzētajiem labumiem var sastapt arī Rīgas Kalnciema kvartāla zemnieku tirdziņā.

“Ragāru” saimnieks ir novērojis, ka sociālo tīklu ietekmē klientu pieprasījumā ik pa laikam ieviešas arī modes tendences – “kāds kaut ko “ieposto” [izreklamē sociālajos tīklos], tad jaunumu uzreiz grib visi”. Tā ir gadījies gan ar selerijām, gan kale kāpostiem. Ja dažādus salātus vai zaļumus var paspēt iesēt un izaudzēt pāris mēnešos, tad citas kultūras var prasīt gadus, tāpēc “ātro” pieprasījumu ne vienmēr iespējams apmierināt. “Bet tā ir katra saimnieka paša izvēle, vai skriet pakaļ modei vai nē,” pasmej Jānis.

Arī ZS “Indrāni” ražotie našķi – ievārījumi, konfektes, marmelādes, tējas un mērces – no meža un pļavas veltēm ceļo galvenokārt pie tiešās pirkšanas pulciņiem, individuāliem pasūtītājiem un uz atsevišķiem veikaliem Rīgā un Cēsīs. “Indrānu” labumus var iegādāties arī uz vietas saimniecībā Cēsu novadā.

Viņu ražotajai nišas produkcijai klientu loks ir salīdzinoši stabils, tāpēc saimniece Liene nemitīgi domā par jaunumu ieviešanu sortimentā. Starp neparastākajiem produktiem ir gan viršu un liepziedu marmelādes, gan alus marmelāde šokolādē.

Saimnieki paši izaudzē vai arī mežā un pļavā ievāc lielāko daļu sastāvdaļu, iepērkot vien atsevišķas komponentes, piemēram, cukuru. Viņi ierobežotā daudzumā audzē arī dārzeņus, taču par tiem klienti izrāda interesi lielākoties sezonas beigās, kad citi zemnieki savu produkciju jau iztirgojuši, vai ziemas izskaņā, kad rudenī sarūpētie krājumi apēsti.

Gan “Ragāru” saimnieks, gan “Absolūts ēd” izveidotāji atzīst, ka savu attīstību plāno daudzus gadus uz priekšu, lai nodrošinātu audzējamo kultūru daudzveidību un tās maksimāli pasargātu no strauji mainīgajiem laikapstākļiem. “Ir skaidrs, ka Latvijā būs arvien postošākas vētras, sausuma dēļ trūks ūdens, būs temperatūras svārstības un stipras lietavas. Tāpēc vienīgais ir gatavoties neprognozējamiem laikapstākļiem. Mēs maksimāli lielas platības liekam zem plēves, ceļam siltumnīcas, lai ražu nevar sabojāt,” saka Juris, kurš savu saimniecību attīsta saviem spēkiem – bez subsīdijām un kredītiem.

Arī “Ragārēs” pēdējos gados paplašināta dažādu kultūru audzēšana, paralēli augļu kokiem un ogulājiem attīstot dārzeņu un zaļumu audzēšanu siltumnīcās. Mehanizēts arī augļu, ārstniecības augu un garšvielu pārstrādes process. Lai arī šo gadu Jānis dēvē par īstu “neražas gadu”, jo pavasara salnas “nokoda” visus ogulājus, šosezon uzsvars tiek likts uz dārzeņiem un zaļumiem. “Visumā mums klājas labi,” smej saimnieks, “mums viss ir izdarīts tā, lai krīzi nejustu tik traki.” Savas saimniecības attīstībai Jānis izmanto pašu nopelnītos līdzekļus un caur dažādiem projektiem piesaistīto finansējumu, mazāk paļaujoties uz valsts subsīdijām.

Pasūtot produktus no zemniekiem ar tiešo piegādi uz mājām, pircējam jārēķinās ar katras saimniecības noteikto minimālo pasūtījuma summu – parasti 20 līdz 30 eiro. Latvijā sertificētu bioloģisko lauksaimniecību un pārstrādātāju sarakstu var meklēt platformā “bioloģiski.lv”. Savukārt iestājoties tiešās pirkšanas pulciņā, tās dalībniekam parasti nav minimālā pasūtījuma ierobežojuma, bet jāapņemas ik pa laikam piedalīties produktu šķirošanas un sadales dežūrās. Šis variants varētu būt izdevīgāks kuplākām ģimenēm, jo, pasūtot iknedēļas pārtikas piegādi lielākos apjomos, ietaupījums kļūst jūtamāks.

Kā liecina platformas “tiesapirksana.lv” dati, šobrīd dažādās Latvijas pilsētās (Rīgā un Pierīgā, Ventspilī, Ogrē, Cēsīs, Preiļos u.c.) darbojas ap 15 tiešās pirkšanas pulciņi, apvienojot ap 500 ģimenes un 70 bioloģiskos lauksaimniekus un mājražotājus. Dalība pulciņā ļauj ne vien regulāri tikt pie svaigiem lauku labumiem, bet arī kļūt par savas apkaimes “zaļi” domājošo cilvēku kopienas daļu.

Ja kāda no iepriekšminētajām iespējām nevilina, var doties uz kādu no specializētajiem bioloģisko produktu veikaliem vai meklēt bioloģisko saimniecību stendus tirgū. Taču jārēķinās, ka gan veikalā, gan tirgū cenas bioloģiskajai pārtikai būs augstākas, nekā pērkot pie saimnieka vai tiešās pirkšanas tīklā. Neatkarīgi no tā, kur pērkam vietējos bioloģiski audzētos lauku labumus, mēs ar saviem maciņiem “balsojam” par videi un veselībai draudzīgākas pārtikas pieejamību un sekmējam ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!