Par godu Starptautiskajai tualetes dienai, kas tiek atzīmēta novembrī, Villeroy&Boch kopā ar Gustavsberg un nozares ekspertiem, kā arī, sadarbojoties ar Tava Māja, izveidojis Latvijā gaumīgāko publisko dāmu un kungu istabu topu. Kā labākais tualetes projekts Latvijā tika atzīts restorāns "VillAmor" Rīgā, kam seko Liepupes muiža (2. vieta) un Mālpils muiža (3. vieta).
4. vietu ieņem restorāns "Annas dārzs", 5. vietu – restorāns "MIO", 6. vietu – "Jonathan SPA" Amatciemā, 7. vietu – restorāns "Aqua Luna", 8. vietu – restorāns "Bibliotēka No.1", 9. vietu – restorāns "Fazenda Bazārs" Siguldā un topu noslēdz Kuldīgas novada muzejs. Jāmin, ka ekspertiem bija jāizvēlas labākie projekti no vairāk nekā 40 pieteiktajām vietām Latvijā.
"Patiess gandarījums, ka Latvijā sabiedriskās vietās arvien vairāk piedomā pie tualetes interjera, nevis tikai pie centrālo telpu dizaina. Visi topā iekļautie projekti ir gaumīgi un ataino šī brīža tendences. Šobrīd modē ir grezna klasika ar modernā interjera elementiem vai tieši pretēji – vienkāršs skandināvu funkcionālisms," stāsta Ilze Krastiņa, žūrijas eksperte, mākslas un interjera dizainere.
"Ar šo projektu vēlējāmies mainīt sabiedrības uzskatus par sabiedriskām tualetēm – lai sabiedrība to uztvertu kā daļu no vietas skaistā interjera, bet paši vietas saimnieki apzinātos tualetes lomu savas iestādes vizītkartes veidošanā. Tas laiks ir pagājis, kad par skaistiem interjeriem sabiedriskās vietās runā tikai saistībā ar centrālajām telpām, kur uzturas daudz cilvēku.
Šobrīd apmeklētāji kļuvuši arvien prasīgāki pret gaumīgu un funkcionālu interjeru arī tualetēs. Šim projektam ir arī sociāla loma, jo skaisti izveidota dāmu un kungu istaba viennozīmīgi veicina cilvēku vēlmi apmeklēt to un līdz ar to vairāk ievērot elementāras higiēnas prasības. Lielās intereses dēļ šo projektu plānojam turpināt arī citus gadus," atklāj Liene Čodare, projekta iniciatore un Villeroy&Boch un Gustavsberg pārstāve.
Publisko dāmu un kungu istabu topa veidošanas mērķis ir sekmēt vairāk interjera ziņā gaumīgu un funkcionālu tualešu veidošanos Latvijā, parādot labierīcību lomu mūsdienu interjerā. Tāpat svarīgs kritērijs ir ergonomiskas santehnikas izvēle, kas ļauj racionāli izmantot ūdeni. Tas mūsdienu interjera pasaulē kļūst par neatņemamu vannasistabas sastāvdaļu – ne tikai domāt par interjeru, bet arī pievērst uzmanību atbildīgai attieksmei pret dabas resursiem.
Topa veidošanā varēja piedalīties ikviens, iesakot labākos sabiedrisko tualešu projektus Latvijā trīs kategorijās – sabiedriskās vietas (restorāni, viesnīcas, kafejnīcas, tirdzniecības vietas u.tml.), sociālās nozīmes ēkas (skolas, slimnīcas, bibliotēkas, muzeji, koncertzāles), kā arī biroji un industriālās celtnes. Visvairāk tika pieteikti projekti sabiedrisko vietu kategorijā. Kopā tika ieteiktas vairāk nekā 40 vietas, no kurām speciāli izveidota žūrija izvēlējās 10 labākās.
Projekta žūrijā bija 12 eksperti, kā, piemēram, Indra Salcēviča, Mārcis Baltskars, Alise Kolosova, Ilze Krastiņa, Elmārs Tannis, portāla DELFI žurnālu "Tava Māja" un "Tavs dārzs" redaktore Zane Bitmane, "Mixnews" interneta žurnāla "Woman" redaktore Karina Evans, kā arī citi, arī starptautiski atzīti, interjera eksperti.
Pēc ANO iniciatīvas novembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Tualetes diena (World Toilet Day). Sākotnējais tās mērķis bija pievērst uzmanību cilvēku antisanitārajiem dzīves apstākļiem pasaulē. Lai gan pirmās liecības par klozetpodiem ar ūdeni ir atrastas grieķu, romiešu, seno ķīniešu un šumeru kultūrās pirms vairākiem tūkstošiem gadu, tomēr pirmais modernais klozetpods tika izgudrots Anglijā 16. gadsimta beigās karalienes Elizabetes I galmā.
Mūsdienu poda prototipu ar atsevišķu ūdens tvertni pirmo reizi prezentēja 200 gadus vēlāk – 18. gadsimta beigās to izdarīja skots Aleksands Kummings (Alexander Cummings). Bet par uzvaras gājiena sākumu var minēt zinātnieku Luiju Pastēru, kas aktīvi norādīja uz kopsakarībām starp slimībām un higiēnas neievērošanu, veicinot izpratni par sanitārās telpas nepieciešamību mājās.