Kā pierāda aptaujas dati, savu mājokli no koka izvēlētos 34 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Puse respondentu dotu priekšroku citam materiālam – ķieģeļiem (23%) vai betonam (25%). Interesanti, ka vīrieši daudz biežāk nekā sievietes vēlētos dzīvot betona bloku mājā (34% vīriešu; 17% sieviešu). Turpretī sievietes biežāk priekšroku dotu koka (33% vīriešu; 35% sieviešu) vai ķieģeļu (21% vīriešu; 26% sieviešu) mājām.
No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlētos dzīvot koka mājā, 58 procenti norāda, ka gribētu būvēt vai pirkt guļbūvi. 12 procenti respondentu atzīst, ka priekšroku dotu koka karkasa mājai, 11 procenti labprāt būvētu vai pirktu koka moduļu māju, savukārt tikai 3 procenti izvēlētos koka paneļu māju.
Latvijas koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs uzsver, ka, kaut arī Latvijā samērā maza daļa iedzīvotāju izvēlētos būvēt koka paneļu vai koka moduļu māju, šādā veidā būvētas ēkas kļūst arvien pieprasītākas pasaules tirgū, jo to būvniecība sniedz ievērojamu līdzekļu ietaupījumu, ja salīdzina ar cita materiāla ēkām.
Jautāti par koka kā pamatmateriāla izmantošanu dažādu ēku būvniecībai, 86 procenti aptaujāto no koka vēlētos tieši galveno dzīvojamo māju. Tas norāda, ka šie cilvēki ir arī pilnībā pārliecināti, ka koka ēka var kalpot pietiekoši ilgi, lai tā būtu ģimenes māja vairākām paaudzēm. Teju puse respondentu koku izmantotu arī pirts būvniecībai, bet gandrīz katrs ceturtais – vasaras, dārza vai viesu mājas būvniecībai.
Lai arī daļā sabiedrības joprojām valda mīti par to, ka koka ēka nav piemērota vairāku gadu desmitu dzīvošanai, cilvēki sāk apzināties mūsdienu tehnoloģijas, kas nodrošina koka māju ilgmūžību un kvalitāti. Ticu, ka jau tuvākā nākotnē viedoklis par koka mājām uzlabosies un iedzīvotāju skaits, kuri labprāt būvētu māju no koka, būs palielinājies. Kā liecina mūsu pieredze, strādājot ar klientiem, Latvijas iedzīvotāji palēnām būvniecībā sāk novērtēt koku, norāda Kaspars Anckalniņš, ''DNB bankas'' privātpersonu kreditēšanas vadītājs.
Tāpat iedzīvotāji, kuri priekšroku dotu betona un ķieģeļu mājām, atzīst, ka koka mājas neizvēlētos, jo, viņuprāt, tās esot izteikti uguns nedrošas (43%), esot nepraktiskas ekspluatācijā (36%), tām esot īsāks dzīves cikls nekā cita veida mājām (24%), to celtniecības izmaksas esot neadekvāti augstas (23%) un tās esot dārgas ekspluatācijā (14%).
Zamurs uzsver, ka aptaujā koka mājām piedēvētās īpašības ir aplamas. "Pēdējo gadu laikā koka būvniecībā ir mainījies teju viss – mēs esam iemācījušies aprēķināt slodzes, lietot inovatīvus materiālus un racionāli tos plānot. Ir radusies būvfizika. Visi šie priekšnoteikumi arī ļauj projektēt un būvēt modernas un ilgmūžīgas koka mājas, kuras nekādā gadījumā nevar uzskatīt par uguns nedrošām vai nepraktiskām ekspluatācijā. Tieši tāpēc ir aplami domāt par koku kā aizvēsturisku materiālu būvniecībā, jo tā izmantošanas iespējas mūsdienās ir neizmērojamas," pārliecināts Zamurs.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta izpētes uzņēmumu Gemius. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 500 respondentu. Aptaujā piedalījās respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 70 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
