Sālsmaizes tradīcijas – to nozīme, skaidrojums un izmantošana mūsdienās

Vispirms svarīgi saprast sālsmaizes būtību, kāpēc šo tradīciju kopumu ietver vārdi – sāls un maize. Tas skaidrojams ar to, ka sāls savulaik bijis ļoti dārgs produkts un arī maize simbolizējusi pārticību, tāpēc abi šie produkti kopā vienmēr simbolizējuši pārpilnību un labklājību, ko noteikti vajadzētu novēlēt jaunās mājvietas saimniekiem. Tieši tāpēc joprojām apciemojot draugu vai radus jaunajā mājvietā, tiek dāvināts pirmais maizes klaipiņš un maisiņš sāls. Savukārt šo vārdu apvienojums – sālsmaize – ir jaunās mājvietas iesvētīšanas jeb ieiešanas svētku diena, kas nereti tiek atzīmēta kopā ar tuvākajiem cilvēkiem.

Kas attiecas uz jaunās mājvietas tradīcijām, tad ir interesanti rituāli, kas jāievēro vēl pirms sālsmaizes rīkošanas. Dienā, kad notiek pārvākšanās, kā pirmais mājoklī esot jāielaiž kaķis (protams, ja saimniekiem ir kaķis). Savulaik jaunie saimnieki pat neesot kāpuši pāri slieksnim, kamēr kaķis nav izraudzījies vietu un apgūlies, taču ne vienmēr izdosies to novērot, tāpēc var vien klusiņām lavīties līdzi kaķim un vērot viņa uzvedību. Ieejot jaunajā mājvietā, esot pat jāpārlec ar abām kājām pār slieksni – šāds rituāls nesot veiksmi jaunajam dzīves posmam. Starp citu, esot jāievēro, ka ienākot mājās, vienmēr esot jākāpj pāri slieksnim un nedrīkst kāpt uz tā. Tāpat svarīgi ievērot, lai viesi, kas nāk ciemos, ienāktu pāri slieksnim un tikai tad saimnieki sasveicinātos. Tas attiecas arī uz lietu nodošanu – nekad nepadod kādas mantas pāri slieksnim, vienmēr pakāpies soli atpakaļ, jo tā varot atdot savu laimi, vēsta tautas ticējumi. Interesants fakts ir arī tas, ka nedrīkstot ēst maizi, ejot pāri slieksnim, jo arī šādi vari aiznest prom mājas svētību, tāpēc vienmēr ej mājās ar izēstu muti, pat tad, ja no rīta steigā vēl nav apēsta brokastu sviestmaize.

Vēl kāds interesants rituāls, kas saglabājies no senām latviskām tradīcijām, ir grīdas izslaucīšana dzīvojamā telpā tūdaļ pēc ienākšanas jaunajā mājvietā. Ja tas tiks izdarīts, tad nebūšot ķildas ar citiem mājas iedzīvotājiem vai tuvajiem kaimiņiem.

Tiem, kas vēlas piekopt latviskās tradīcijas, jāņem vērā, ka jauno mājvietu jāsargā arī no ļauniem spēkiem, un to var darīt dažādām metodēm. Var iekārt logos spēcīgas latvju zīmes, kas simbolizē tieši drošību un mājas svētību, bet var arī virs logiem un durvīm iegriezt krustus. Interesanti, ka arī asinszāļu saišķīši, kas iekārti durvīs vai logos pasargājot mājokli no ļaunuma, tā kā arī šo padomu var izmantot. Vēl kāds pateicīgs simbols jaunajai mājvietai ir zirga pakavs, kas piestiprināts pie ārdurvīm tā, ka tas izskatās pēc ''U'' burta, jo tieši šāds novietojums simbolizē to, ka laime ''birst'' iekšā jaunajā mājvietā.

Tā kā sālsmaize ir jaunās mājvietas iesvētīšana, tad ieteicams šos svētkus rīkot un aicināt viesus pēc iespējas ātrāk pēc ievākšanās, tomēr ne vienmēr tas izdodas, jo gribas aicināt viesus tad, kad ir jau skaisti un mantas jau izkrāmētas. Lai arī cik ilgs laiks būtu pagājis kopš ievākšanās, nav tik liela nozīme tam, kad sālsmaize tiek rīkota, galvenais, lai tas notiek tad, kad ir sajūta, ka mājoklis ir gatavs viesu uzņemšanai.

Tad, kad tradīcijas un rituāli iepazīti, jāpievēršas pašam galvenajam – svētku svinēšanai! Kā pieņemt svinēt sālsmaizi un kā attiekties pret svētkiem, ja jādodas ciemos uz sālsmaizi? Pat tad, ja kaut kas tiks darīts pretrunā ar tradīcijām, ar labiem nodomiem neko ļaunu nedz mājas saimniekiem, nedz arī jaunajai mājvietai nenodarīs.

Savukārt paši mājas saimnieki var gatavot, kas nu pašiem tīk – zupu, cepeti, sautējumu vai uzkodas, šeit striktu noteikumu nav. Galvenais, galdam jābūt bagātīgam, kā jebkuros latviešu svētkos, lai arī visu turpmāko laiku mājās nekā netrūktu.

Lai vai kā gribētos ar steigu doties uz jauno mājvietu, bez vērības nedrīkst atstāt arī iepriekšējo dzīvesvietu. Ticējumi vēsta, ka dodoties prom no mājvietas, jāizrāda pateicība un nedrīkst šeit atstāt nekārtīgu un netīru vidi. Bet slota gan vienmēr jāatstāj tur, kur tā tikusi izmantota, uz jauno mājvietu to nedrīkst ņemt līdzi! Interesanti, ka ejot prom no iepriekšējās dzīvesvietas, esot jāatstāj visas durvis vaļā. Skaidrs, ka ārdurvis neaizslēgtas neatstās, taču visas pārējās plaši atvērtas gan var atstāt, to tad arī vajadzētu ievērot. Un, ejot prom no iepriekšējās mājvietas, nevajag skatīties atpakaļ, bet tikai uz priekšu – pretī jaunai laimei.

Raksta tapšanā izmantots žurnāls ''Ievas Māja'' (Nr.9. 2013).