Domā par gaismu, nevis lampām – svarīgākais par gaismas ķermeņu izvēli mājoklī  (1)

Gaisma arī nav nemaz tik vienkāršs "materiāls", ar ko strādāt. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, lielākoties mēs apkārtējā vidē drīzāk uztveram priekšmetus, krāsas un materiālus, nevis pašu gaismu, kuru atsevišķi nodalīt pat īsti nav iespējams. Tas, ko mēs redzam, ir dažādu elementu mijiedarbība. Otrkārt, redzei ir liela spēja pielāgoties dažādiem apgaismojuma līmeņiem, un pieradumam ir liels spēks. Treškārt, tas, kā mēs redzam un uztveram gaismu vai gaišumu un cik labi tajā jūtamies, ir sajūta, kas katram cilvēkam var būt citāda atkarībā no daudziem individuāliem faktoriem.

Lai kliedētu nezināšanu, aprunājāmies ar ''Trentini'' gaismu projektētāju Katrīnu Kalniņu, kas ieviesa skaidrību gan gaismekļu, gan spuldžu izvēlē. Daudzas lietas mums šķiet tik pašsaprotamas, ka niansēs nemaz neiedziļināmies. Gaisma, kas reizēm tiek dēvēta pat par arhitektūras ceturto dimensiju, noteikti ir tā lieta, kam vajadzētu pievērst tikpat lielu uzmanību kā izsmalcinātiem sienu toņiem, kvalitatīviem materiāliem vai sadzīves tehnikai. Interesantu ideju par gaismu izteica Katrīna – kaut arī gaismai cilvēki ir piešķīruši mērvienības, formulas un noteiktus standartus, apgaismojuma īstā esence drīzāk slēpjas katra paša individuālajās vēlmēs un sajūtās, nevis matemātiskos ciparos.

Pavisam vienkāršoti izsakoties, gaisma palīdz ieraudzīt, saskatīt un orientēties. Taču tas, ko un kā mēs redzam, ir ļoti atkarīgs no katra cilvēka individuālajām uztveres īpatnībām, vecuma, dzīvesvietas, pieredzes, kultūras paradumiem, noskaņojuma u.c. faktoriem. Kaut arī pastāv zināmi kritēriji un tāda kā "labā prakse" apgaismojuma projektēšanā (it īpaši tas attiecas uz sabiedriskām ēkām un ārtelpām), variāciju iespējas savās mājās ir plašākas un esošie standarti drīzāk ir vērā ņemams orientieris, nevis obligāta norma. Vaicājot speciālistei, pēc kā tad vadīties, lai apgaismojums būtu pareizi veidots, ir dažas ievirzes, kas var palīdzēt. Gaismu projektētāja skaidro, ka gaismai jābūt kombinējamai, vēlams, lai tā ir dimmējama un/vai slēdzama grupās, jo tad būs lielākas iespējas variēt ar gaismas intensitāti un pielāgot to dažādām ikdienas situācijām.

Sākot plānot gaismu, vispirms būtu vēlams apdomāt, kā katru telpu lietos un ko tur darīs. Veicot tādu kā iekšējo analīzi, būs vieglāk saprast vēlamo gaismas līmeni, daudzumu/spilgtumu noteiktām aktivitātēm dažādos diennakts laikos. Viena no tipiskākajām kļūdām ir par apgaismojumu domāt tikai tad, kad jau viss iekārtots vai elektriķis ir atnācis vilkt vadus. Lai arī tas šķiet apgrūtinoši, par gaismu jādomā jau telpas plānošanas brīdī. Ir jāparedz, kur atpūtīsieties, kur būs rosīgākas zonas, kur vajadzētu izkliedētāku gaismu, kur spilgtāku, u.tml. Ir labi, ja sākumā tiek iecerēts un izdomāts, kāda un kur būs gaisma (vēl nedomājot par pašu lampu) pēc sajūtas, pēc tam – kādi gaismekļu veidi un lampas to nodrošinās, bet tikai beigās tiek savilkti izvadi gaismekļiem. Un nevis otrādi.

Lai radītu noskaņu un telpiskā ainava veidotos interesantāka, ieteicams gaismu plānot slāņos (kārtās) ar atšķirīgu gaismas intensitāti, novietojumu, veidu un funkcijām. Apgaismojumu telpā var sakārtot tādos kā trīs pamata tipos:

Vispārējais apgaismojums – nodrošina funkcionālo pamata apgaismojuma līmeni. Tie var būt iebūvēti gaismekļi, prožektori, pie griestiem stiprinātas lampas, arī atstarotā gaisma un slīdošā gaisma uz sienām. Parasti tas ir samērā vienmērīgs apgaismojums bez izteiktām ēnām.

Akcenta jeb fokusa gaisma izceļ svarīgākās nianses un detaļas telpā. Fokusa gaisma ir novirzīta konkrētās vietās pēc vēlmēm un vajadzības. Piemēram, vannasistabā tie varētu būt iebūvēti gaismekļi virs izlietnes, kas piešķir telpai papildus mirdzumu, tajā pašā laikā papildinot pamata apgaismojumu. Vai grīdas lampa pie atpūtas krēsla. Akcenta gaisma pievērš uzmanību, savieno dažādus elementus, nošķir svarīgo no nesvarīgā.

Detaļu gaisma veido nianses, piešķir unikalitāti un vairāk kalpo dekoratīviem nolūkiem. Tā var būt grāmatu plauktā integrēta gaisma vai izgaismota niša, tikpat labi tas arī var būt dizaina gaismeklis vai galda lampa kā dekors. Tā arī var būt akcentēta sienas faktūra vai materiāls. Šo gaismas slāņu idejas definētājs, viens no kvalitatīva apgaismojuma dizaina pionieriem un gaismas arhitektūras teorētiķiem Ričards Kellijs 20. gadsimta 50. gados detaļu gaismu slāni tēlaini nosauca par ''play of brilliants''.

Ir dizaineri, kas apgaismojuma veidošanu mājā iesaka sākt tieši ar akcenta un detaļu gaismām, un tikai tad pēc vajadzības pievienot pamatapgaismojuma nodrošināšanai nepieciešamo gaismekļu skaitu (piemēram, iebūves griestos). Savukārt gaismu projektētāja Katrīna Kalniņa parasti sāk ar vispārējo apgaismojumu (ja nepieciešams – dimmējamu), kas nodrošina pamatu, un tad to papildina ar akcentiem un dekoriem. Zināmā mērā to var salīdzināt ar klusās dabas vai ainavas gleznošanu uz audekla – sākumā tiek ieklāti pamata laukumi, tad modelētas formas un gaismas ēnas, beigās pievienoti atspīdumi un sīkas detaļas. Ne visur ir vajadzība izmantot šos visus gaismas slāņus, tā drīzāk ir tāda pilnā palete, norāda speciāliste.

Kad vēlamā gaismas noskaņa un funkcija ir gan saprasta, gan definēta, nepieciešams izvēlēties gaismas avotus un gaismekļus, kas to visu ienesīs realitātē. Lai kāds arī būtu gaismekļa dizains, uzmanība ir jāpievērš pašam gaismas avotam – vai nu tas ir jau integrēts gaismeklī vai arī nopērkams kā atsevišķa spuldze. Šobrīd jau gandrīz visur tiek liktas un izmantotas LED spuldzes un gaismekļi. To gaismas kvalitāte un parametri var būt ļoti, ļoti atšķirīgi, tāpēc vispirms vēlams izvēlēties zināmus, pārbaudītus ražotājus. Līdzīgi kā ar automašīnām, iegādājamies zināmu ražotāju modeļus, nevis kādus apšaubāmus transportlīdzekļus – ar tādu pašu attieksmi vajadzētu vadīties spuldžu izvēlē, piekodina gaismu dizainere.

Vērtīgus ieteikumus ar vizuāliem piemēriem un skaidrojumiem Katrīna sniegusi arī šajā rakstā, kur tiek apspriesta apgaismojuma pielāgošana telpām ar augstajiem griestiem.

Tā kā uz LED spuldzes norādītie vati (W) vairs nekalpo kā tās izstarotās gaismas daudzuma radītājs, jāpievērš uzmanība norādītajiem lumeniem (lm). Ja uz kastītes nav norādīts, cik W "klasiskajai" spuldzei atbilst gaismas avots, var aptuveni vadīties pēc šādiem parametriem: 25W=200-300lm, 40W=400-500lm, bet 100W=1300-1400lm.

Izvēloties gaismas avota jaudu, svarīgi ir saprast gaismekļa dizainu, veidu un materiālus. Ja, piemēram, prožektorā vairums lumenu iet vienā virzienā (kāds procents paliek gaismekļa konstrukcijā), radot spožu staru, tad iekarinātā griestu lampā gaisma izkliedējas uz visām pusēm, tā nešķiet tik spoža, turklāt liela daļa lumenu pazūd abažūrā un citās detaļās. Varbūt, ka gaismeklis ir veidots no matēta stikla, un tad pat spuldze ar lielu lumenu skaitu rezultātā dos ļoti mīkstu un maigu gaismu.

Gaismas krāsas temperatūra (CCT - correlated color temperature) rāda baltās gaismas tonalitāti kelvinos. Jo mazāk kelvinu, jo siltāka šķiet gaisma. Sveces gaisma ir apmēram 1500 kelvinu (K), kvēlspuldzes - ap 2250-2700 K, 3000 K tiek uzskatīti par neitrāli balto, savukārt 4000 K – par vēsi balto. Privātajā sektorā parasti izvēlas 2700-3000 K gaismu.

Vienas telpas robežās ieteicams izmantot vienu baltās gaismas tonalitāti. LED kā gaismas avota specifika ir tāda, ka dažādiem ražotājiem viena un tā pati norādītā gaismas krāsas temperatūra vizuāli var būt atšķirīga. Arī dažādi materiāli telpās atšķirīgi iespaidos gaismas toni – telpa ar baltām sienām un koka grīdu naturālā tonī 3000 K gaismā radīs siltāku atmosfēru nekā betona grīda 2700 K gaismā. Viens lielums nav atraujams no otra. Tāpat arī CCT var ietekmēt to, kā mēs redzam krāsas. Piemēram, siltā gaisma izceļ sarkanos un dzeltenos toņus, savukārt vēsāka gaisma – zilos un zaļganos. Īpaši svarīgi to ir ņemt vērā, domājot par gleznu izgaismošanu, norāda apgaismojuma izvēles konsultante.

CRI vai Ra ir gaismas raksturlielums, kas norāda pakāpi, kādā gaismas avots spēj atainot krāsas. Augstākais CRI 100 ir dabiskai saules gaismai, tāpat arī kvēlspuldzēm un halogēnspuldzēm. Savukārt LED gaismekļiem CRI var ļoti atšķirties. Jo indekss ir lielāks, jo labāka un precīzāka būs toņu un faktūru atveide, tāpēc LED lampas ieteicams izvēlēties ar CRI 90 un vairāk. Ja norādes par CRI uz spuldzes nav vispār, tas nozīmē, ka spuldze ir ļoti sliktas kvalitātes. Minimālajam rādītājam pie CRI vjadzētu jābūt vismaz 80.