Foto: Shutterstock

Nav grūti mūsdienās uzzināt un atrast šobrīd aktuālās tendences tapešu piedāvājumā, bet ne visiem ir nojausma par to, kādas tās bija pirms 100 gadiem. Kādi stili, motīvi, faktūras, varbūt pat tapešu veidi bija aktuāli un kāds vispār bija piedāvājums šajā laikā, portālam TavaMāja.lv atklāja mākslas vēsturniece Laura Lūse.

Nezinātājiem un tiem, kas nav iedziļinājušies šajā jomā, varētu šķist, ka šajā vēstures posmā neko vairāk par viena veida tapetēm nevarēja atrast un ka tapetes pat nebija populāras, taču patiesībā tā nebūt nav. Nonākot kādā senatnīgā mājoklī, kur saglabājies vizuāli vēsturiskais pieskāriens, noteikti zem virsējā sienas klājuma varēs atklāt ne vienu vien pārsteigumu par to, kādas tapetes tur bijušas. Protams, mūsdienās vairums no tām šķiet nederīgas un varbūt pat nevērtīgas, tomēr savu devu iedvesmas no šīm vēsturiskajām liecībām var smelties.

Mākslas vēsturniece gan atzīst, ka Latvijā saglabājušās liecības par tapešu dizainu 20. gadsimta sākumā nav tās skaistākās, jo vairums tās atklātas un piefiksētas zem daudzajiem citu tapešu slāņiem, tāpēc var vien aplūkot nelielus fragmentus vai jau defektīvus posmus no tapešu ruļļiem.

Mākslas vēsturniece iepazīstina ar tapešu veidiem, kādi bija aktuāli 19. un 20. gadsimta mijā, un starp tiem bija gan no vislētākā papīra ražotas sloksnes, gan tanī laikā dārgākas un ekskluzīvākas tapetes, piemēram, tādas, kas imitēja ādu. Populāras viennozīmīgi bija linkrusta tapetes, kas tika ražotas no masas, kur sajaukta oksidēta lineļļa, korķa putekļi un sveķu maisījums.

Pie tā, ka kādreiz tapetes vajadzēja bieži pārlīmēt un tās dzeltēja, vainojams fakts, ka tika izmantots lēts izejmateriāls – lignīnu saturošs papīrs. Tomēr par mājas interjeru daudz domāja arī tolaik un tas nebūt nebija šķērslis, lai sienas ik pēc dažiem gadiem noklātu ar jaunu tapešu klājumu, bieži vien uzsedzot to pa virsu vecajam. Šajā laika periodā aktuālas noteikti bija arī tapešu apmales ar zīmējumiem, kas interjeram piešķīra īpašu noskaņu. Jau dārgākas un līdz ar to arī ekskluzīvākas bija tapetes ar reljefu, kas imitēja ādas apdari. Šādi eksemplāri gan nebija bieži sastopami, taču greznākos īpašumos tie bija lielā cieņā.

Attēlā zemāk var apskatīt sienas tapešu fragmentu no ēkas Ventspilī, Tirgus laukumā 1 (20.gs. sākums).

Kas attiecas uz stilu, tad šeit ir ļoti daudz interesantu nianšu. Sākot ar to, kādi raksti tika izvēlēti, beidzot ar stila ievirzēm. Kā vienu no galvenajiem vadmotīviem noteikti var minēt jūgendstilu, kas izpaudās ar vijīgām, plūstošām un liektām līnijām.

Aktuāli bija japāņu motīvi ar ziediem un spilgtām detaļām un ˝Mākslas un amatu˝ (Art&Craft) kustības dizaina lokālās variācijas. Kopumā daudzos paraugos, kas saglabājušies, var novērot to, ka ziedu motīvi dažādos stilos bija ļoti aktuāli.

Attēlā zemāk var apskatīt, kā izskatījās frīzes daļas dekoratīvā apmale. Neizmantotais apmales rullis atrasts Liepājā, Stūrmaņu ielā 4 (20.gs. sākums).

Rozes, saulespuķes, stiebri, koku lapas, kas aizpilda plakni un piepilda telpu ar dabas ornamentiem. Šie dinamiskie līniju izliekumi arī vizuāli mainīja telpas izmērus, piemēram, vertikālās līnijās izkārtoti ziedu motīvi pagarināja griestus, bet reljefaini raksti telpu padarīja plašāku un telpiskāku. Interesanti, ka tolaik tapetes līmēja ne tikai uz sienām, bet arī griestiem.

Attēlu zemāk var aplūkot Linkrusta sienas panelējuma apdares paraugu no Liepājas korķa, linoleja un linkrusta rūpnīcas ''Wicander&Larsona'' produktu kataloga (ap 1910. gadu).

Lai arī šīs tendences novērojamas 100 gadu senā pagātnē, daudz no tā saglabājies arī mūsdienās. Šeit gan jāpiebilst, ka tie noteikti nav tapešu veidi, bet vairāk stili, kas joprojām nav zaudējuši savu aktualitāti. Daudz kvalitatīvākā un daudzveidīgākā piedāvājumā, tomēr gan jūgendstila, gan Japānas ziedu motīvu tapetes ir pieejamas arī mūsdienās, un tās piestāvēs gan klasiskam, gan mūsdienīgam interjeram.

Vaicājot, kur gan visas šī stila tapetes tolaik varēja iegūt, mākslas vēsturniece atklāj, ka bijušas arī tapešu ražotnes Latvijā. Piemēram, 19. gadsimta beigās atvēra Rīgas Tapešu fabriku ''Ph Puls'', kas atradās Zasulaukā. Šajā vēstures posmā arī liepājniekiem bija ar ko lepoties, tur tika atvērta ražotne ''Wicander&Larson'', kur ražoja 59 dažādus linkrusta tapešu veidus - cokola daļas paneļus, apmales un līstes. Taču bez vietējām ražotnēm gana daudz tapetes importēja no Vācijas, Anglijas, lētākas no Zviedrijas un Somijas, bet ekskluzīvākos paraugus varēja saņemt no Francijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!