Kas jāprot interjera dizaineram? Saruna ar Leldi Ozoliņu

Par to, ko patiesībā dara interjera dizainers, kā veidot veiksmīgu sadarbību ar klientu, kādi ir zemūdens akmeņi dzīves telpas iekārtošanā un kā aiz tiem nepaklupt, sarunā atklāj interjera salona ''KRASSKY'' galvenā interjera dizainere Lelde Ozoliņa.

Cik nu man bijusi iespēja komunicēt ar dažādiem interjera dizaineriem, itin visi manā skatījumā ir pielīdzināmi māksliniekiem. Radoši, mainīgi, spilgti un iedvesmojoši. Arī Lelde ar savu košo ārieni, sarežģītu lietu izskaidrošanu vienkāršā sarunvalodā un sirsnīgo atklātību paver man atkal nedaudz citu skatu uz interjeru. Pēc sarunas ar Leldi man radās atziņa, ka dzīves telpa, kurā atrodamies, patiesībā ļoti daudz ko pastāsta par mums, un tieši tāpēc mēs tik ļoti pievēršam uzmanību tam, kā izskatās mājoklis, kad nāk viesi. Gluži kā par acīm, kas ir dvēseles spogulis, var teikt, ka vide, kurā dzīvojam, lielā mērā atspoguļo katra personību.

Vieniem šī profesija ir ļoti apzināts ceļš vai lolots sapnis, tomēr pie Leldes šī profesija atnākusi pati. "Nāku no mākslinieku ģimenes, uzaugu radošā vidē, redzot, ko nozīmē kaut ko radīt un izdomāt, tāpēc profesijas izvēle ir likumsakarīga, lai arī apzināti uz to neesmu gājusi. Atceros, ka bērnībā pati pārbīdīju mājās mēbeles, tās pārkrāsoju un visādi citādi mainīju noskaņu mājoklī. Interjers kaut kādā ziņā vienmēr bijis man saistošs, lai arī studēju teoloģiju. Pirms desmit gadiem savus pirmos asnus interjera dizainā dzinu tieši interjera salonā ''KRASSKY'', kur strādāju joprojām. Tolaik palīdzēju klientiem izvēlēties flīzes mājoklim un zīmēju savas pirmās skices,'' par savu ceļu līdz interjera dizainam stāsta Lelde.

Pieminot iepriekš aprakstītās ilūzijas par interjera dizainera darbu, Lelde atklāj, ka ikdienā nācies ar to bieži saskarties, arī reizēs, kad devusi iespēju jaunajiem censoņiem gūt pieredzi praksē. Ar interjera dizaineru asociē darbu ar krāsām vai materiāliem un savā veidā šo profesiju uztver kā telpas dekorēšanu. Taču dekorēšana ir tikai viens no pienākumiem, kā saldais ēdiens visā darba procesā. Tas varbūt ir redzamākais darbs klientiem, tāpēc arī šādas ilūzijas rodas, skaidro dizainere. Aiz šīs profesijas slēpjas ļoti tehnisks darbs, jāatrisina, lai telpa būtu funkcionāla, estētiski radītu vajadzīgo noskaņu. Pienākumos ietilpst laikietilpīga plānošana, rasēšana un tehnisku lietu risināšana. Interjera dizaineram ir jāpārzina elektronistalāciju plānošana, santehnikas izvadu rasēšana, jaiedziļinās ventilācijas un apkures jautājumos, kas nemaz nešķiet tik sievišķīgs un māksliniecisks darbs. Tomēr tas ir aizraujošs process tieši šo dažādību dēļ, atzīst Lelde. ''Tāpēc, ka darbs ir tik dinamisks, mainīgs un radošs, neiestājas rutīna un nav pat bijis laika domāt par to, vai tikai nav iestājusies vienveidība darbā.''

Sarunās ar interjera dizaineriem var iegūt ļoti dažādus uzskatus par mūsdienu tehnoloģijām. Vieni tās atzīs, citi nopels. Kas attiecas uz vizualizācijām, ko veido ne visi dizaineri, Lelde tās nemaz tik ļoti nekritizē, kā es varbūt gaidīju. "Kvalitatīva vizualizācija klientu nemaldinās, bet gan palīdzēs parādīt to, ko iecerējis dizainers. Vizualizācijās ir vieglāk sajust telpiskas lietas, risināt problēmas, ko rasējumos varbūt nepamanītu. Tās arī dod iespēju klientam atspoguļot manu vīziju par lietu kārtību interjerā. Vizualizācijas ir labs palīgrīks, kas nodod interjera sajūtu.'' Lielākā daļa cilvēku, izdzirdot vārdu savienojumu ''tumša siena'', iedomājas kaut ko ļoti drūmu un smagnēju, tomēr ne vienmēr tas tā ir. Interjerā tumša var būt tikai viena siena, pārējās gaišas, tādā veidā telpā radot kontrastu un noskaņu. Te nu nonākam pie atziņas, ka klients nereti nespēj iztēloties to, ko dizainers. Kā atrast zelta vidusceļu un nonākt pie rezultāta? Leldes atbilde ir viena – jābūt labam psihologam. Reizēm klientiem ir jāļauj nogaidīt, līdz pieņem galējo lēmumu, jāprot iedrošināt, pārliecināt, vienlaicīgi izskaidrojot katru izvēlēto lietu, ko tā dara interjerā, lai rodas sapratne.

Sarunās ar klientu tiek apspriesti dažādi ikdienas paradumi, jo tiem ir liela loma interjera veidošanā. Piemēram, cilvēks iet dušā vai vannā, vai gatavo mājās, kādi ir gulēšanas paradumi. Jāsaprot, kam interjers paredzēts – vai tā būs ģimenes dzīvojamā māja, brīvdienu māja tikai siltajai sezonai vai vēl retāk. Šīs un citas nianses ir ļoti nozīmīgas, kas jāizrunā jau pašā sākumā, lai projekts veiksmīgi turpinātos, tāpēc svarīga ir sadarbība un uzticēšanās jau pašā sākumā.

Kā iegūt savstarpēju uzticību? Jāatceras, ka veiksmīga sadarbība būs tad, ja tas būs abpusējs darbs. Arī klientam ir jāiegulda darbs, lai rezultāts apmierinātu. Dizaineram ir jābūt skaidrai klienta nostājai, vēlamajai sajūtai vai noskaņai. Uzticība rodas darba procesā. Svarīgi būt godīgam, parādīt, ka katrs iesaistītais grib atrisināt problēmas, nevis tās radīt. ''Abas iesaistītās puses vēlas labu rezultātu, tā ir viena komanda, kas strādā viena mērķa labā, un gandarījumu par rezultātu grib abi – gan klients, gan interjera dizainers. Ja notiek abpusēja ieklausīšanās, tad darba process kļūst produktīvs.''

Lelde ir veidojusi interjerus arī ārpus valsts robežām, piemēram, Maskavā, Monako un Londonā. Bieži nācies saskarties ar to, cik ļoti interjeru ietekmē attiecīgās valsts konteksts, klimatiskie apstākļi un uztvere. Lelde piekrīt, ka latviešiem tīk pieklusināti toņi. ''Pelēkais ir latviešiem asinīs, bet vislabākajā izpratnē. Piemēram, siltajās zemēs, kur ir daudz saule, cilvēki krāsas redz citādāk nekā mēs. Viņi labāk izšķir spilgtus toņus, un pustoņus tik ļoti nenovērtē, tie šķiet neizteiksmīgi. Toties mēs esam pieraduši redzēt šos pustoņus dabā, tāpēc arī tos tik bieži izvēlamies.'' Taču arī latvieši varētu kautrību no spilgtām krāsām nereti nolikt malā un no tām nebaidīties. Izvēloties pareizās proporcijas un pareizās vietas, kur izmantot arī spilgtākus toņus, var iegūt arī latviešu gaumei tīkamu rezultātu.

Lai nerastos domstarpības un strīdi, interjera dizainere iesaka ģimenei jau iepriekš vienoties, kurš būs lēmumu pieņēmējs dizaina un finanšu jautājumos. ''Tas ir svarīgs aspekts, par ko cilvēki paši nereti neaizdomājas. Ieteiktu arī izveidot savu vēlmju sarakstu – jo skaidrāks tas būs, jo vieglāk būs visu uzsākt. Sagatavot vizuālus materiālus, kas patīk un šķiet piemēroti konkrētam objektam – arī tas palīdzēs. Redzot telpas, speciālists var pateikt, vai iecerētā stilistika ir saskaņā ar ēkas arhitektūru un realizēšanas iespējām.''

Vaicājot par Leldes darba rokrakstu un stilu, viņa skaidro, ka ir strādājusi dažādās stilistikās, tomēr pamatprincipi vienmēr ir līdzīgi. ''Man ir svarīgi, lai interjers būtu ērts un pielāgots cilvēka personībai. Funkcionalitāte ir primārais aspekts, ja vien nav dots cits uzstādījums, piemēram, telpa ar mākslas instalācijām vai telpa kā scenogrāfija. Var būt atkāpes, protams, tas atkarīgs no koncepcijas, tomēr es vienmēr domāju, vai to būs ērti lietot. Telpa ar savu estētiku var kalpot arī kā iracionāls prieka avots. Piemēram, kādam prieku rada pilnīgi balta telpa, neskatoties uz praktiskajiem aspektiem. Šīm vēlmēm ir jāļaujas, neskatoties un vispārpieņemtiem principiem un stereotipiem.''

Lelde atklāj, ka pamatā telpu veido kā fonu. Lietas, kas ir aktīvas un ieliktas telpā, piemēram, mēbeles, spilveni, paklājs, var būt raibāki un krāsaināki, bet pašai telpai ir jābūt nosvērtai.

Jāņem vērā, ka interjera plānošanu nedrīkst sasteigt, kad visas pamatlietas ir izsvērtas, process var virzīties tālāk. Nevajadzētu, piemēram, paralēli projektēšanas procesam jau kaut ko sasteigti iegādāties interjeram. Tādā veidā bieži vien tiek nevajadzīgi iztērēta nauda, jo procesā mēdz daudz kas mainīties.

Kad esat nonākuši pie telpas iekārtošanas, noteikti jāparedz vieta saimniecības lietām. Daudzos projektos nav ieplānota vieta pavisam elementārai lietai – skapim vai telpai, kur nolikt putekļusūcēju, gludināmo dēli un citas saimniecībā noderīgas mantas.

Uz šo jautājumu Lelde atbild: ''Māja var būt gatava, bet tai jādzīvo savu dzīvi. Pat tad, kad māja ir it kā gatava un pabeigta, tā mainās tāpat kā cilvēks. Kaut kas noveco, kaut kas jāmaina un jāatjauno.''

Runājot ar interjera dizaineri, nevar nepajautāt par tendencēm šajā jomā. Lelde atklāj, ka aktuāli šobrīd un vēl kādu laiku noteikti būs mājīgi skandināvu interjeri, kur uzmanība pievērsta detaļām, senām lietām, kombinējot tās ar jaunām. Gaišs fons, grafiskas līnijas – ar to nebūs nošauts greizi. Interjerā atgriežas sen aizmirsti eksotiski telpaugi – monsteras, palmas, banānkoki, dažnedažādi sukulenti. Jo augu ir vairāk, jo labāk! Aktuālas ir neierastu pustoņu kombinācijas – vecrozā, pelēkzils, zilganzaļš. Dažādu krāsainu metālu detaļas – varš, misiņš, zelts. Šīs variācijas parādās gan gaismekļu, gan santehnikas un mēbeļu ražotāju piedāvājumā. Tāpat interjerā nozīmīgu lomu ieņem senas dizaina ikonas un atjaunotas mēbeles, tā par šī brīža aktualitātēm stāsta dizainere.

Interjera salona ''KRASSKY'' galvenās dizaineres Leldes Ozoliņas interjera projekti: