Salas tipa virsma virtuvē – iemesli, kāpēc ir labi, ja tādas nav

Ja par salas tipas virsmas priekšrocībām jau esam rakstījuši un arī snieguši piemērus, kā gaumīgi integrēt mazākos šāda tipa risinājumus, tad par trūkumiem vēl nav dzirdēts. Šajā sakarā ''Good house keeping'' autore Brī Diasa, kurai mājās ir salas tipa virsma, uzskaitījusi visus trūkumus jeb praktiskā lietošanā novērojamas situācijas, kas nav tās glaimojošākās. Protams, ne visiem kas tāds var atkārtoties mājās, tomēr sava veida mācību no tā var gūt.

Salas tipa virsmas lietotāja atzīst, ka kādreiz pat ļoti alkusi pēc šāda papildinājuma virtuvē, iedomājoties, cik ērti būtu gatavot pastu, cik pateicīga virsma būtu mīklas veltnēšanai un ka draugi un ģimene sēdētu apkārt letei un kaismīgi vērotu šedevru tapšanu. Taču realitāte ir nedaudz citādāka.

Šāda virsma, kurā nav iebūvēta nedz izlietne, nedz novietota sadzīves tehnika viena pie otras, ir ļoti pateicīga gatavošanai, taču, kā atzīst lietotāja, visai iecienīta vieta mājdzīvniekam – kaķim. Tā kā šajā gadījumā virtuvei nav durvju un tā savienota ar dzīvojamo telpu, nav iespējams norobežot telpu. Protams, te vainojami paši saimnieki, ka kaķis ko tādu dara, taču fakts, ka tas mēdz pārstaigāt virsmu laiku pa laikam, nerespektējot saimnieka aizrādījumus, nav palicis nepamanīts. To der atcerēties kaķu saimniekiem – šāda virsma ir viegli pieejama mājdzīvniekam un it īpaši tāpēc, ka uz tās nav daudz mantu, šķitīs par piemērotu vietu gulēšanai vai pārstaigāšanai.

Cilvēkiem ir niķis tukšos plauktus piepildīt ar dažādiem niekiem jeb atrast kādu lietu vai pat vairākas, kuras tur nolikt. Lai arī salas tipa virsma nebūt nav paredzēta kā plauktu alternatīva, šajā pieredzē tukšā virsma laiku pa laikam tomēr tiek nokrauta ar mantām, jo kur gan citur to likt? Kāpēc virtuves kombainu katru reizi cilāt no plaukta ārā, ja var to visu laiku turēt uz virsmas? Visai ērti, ja arī pavārgrāmatas ir turpat pa rokai, bet nažu statīvi, virtuves piederumi, garšvielas, kastroļi un trauki arī ir krietni ērtāk aizsniedzami tieši šeit, tāpēc redzētie skati ar lietām nenokrāmētu salas tipa virsmu, lielākoties redzami vien fotosesiju bildēs.

Tas gan neliedz virs šīs virsmas iekarināt statīvu kastroļiem, pannām un rīkiem, tāpat uz virsmas var nolikt kādu dekoratīvu elementu, piemēram, augļu trauku, kas gan arī autores gadījumā reti kad vairāk kā divas dienas ir pilns, tāpēc jāievēro princips – mazāk ir vairāk.

It īpaši, ja salas tipa virsmā iebūvēta arī plīts virsma, skaidrs, ka tuvumā jābūt traukam jeb statīvam ar piederumiem, piemēram, kausiem, lāpstiņām. Tāpat pa rokai jābūt garšvielām, eļļai un citām svarīgām sastāvdaļām, tāpēc pirms tam rūpīgi pārdomā, vai salas virsma beigu beigās tikai lieki neaizņems vietu un īsti nekalpos tam, kā bija sākotnēji iecerēts.

Ja esi iedomājies, ka salas tipa virsmu varētu izmantot, piemēram, kafijas automāta, tostera vai kādas citas virtuves sadzīves tehnikas glabāšanai, jāņem vērā, ka tas diez ko labi neizskatās uz šīs virsmas. Un tam nav sakars ar izvēlēto virsmas materiālu, tehnikas dizainu vai zīmolu, bet gan to, ka uz virsmas ierīce redzama no visām pusēm, arī no aizmugures, kur ir vadi, kas parasti paslēpti pie sienas. Tāpēc neieplāno uz salas tipa virsmas izvietot kādu palīgierīci ēdiena gatavošanai ilgstošai glabāšanai. Uz šāda tipa virsmas var likt vien to, kas skaisti izskatās no visām pusēm.

Ilūzija par to, ka visi sēdēs salas virsmai apkārt, šajā gadījumā tikusi zaudēta jau visai ātri. Pie tā var vainot krēslu augstumu, letes piemērotību sēdēšanai, jo ceļgaliem īsti nav vietas, gan to, ka gadījumos, kad gar sāniem ir arī plaukti, kājas gluži vai jāliek tajos. Tāpēc, ja vien plāno arī sēdēšanu apkārt letei, noteikti izvēlies virsmu, kas ir tai piemērota, proti – ir padziļinājums kājām un piemērota augstuma krēsli.

Taču salas tipa virsma būs pat ļoti pateicīga ēdiena servēšani jeb versijai par zviedru galdu mājās. Katrs var pieiet, uzlikt vēlamo ēdienu un tad doties piesēst kur citur. Arī kokteiļvakaros šī virsma būs noderīga un nemaz negribēsies sēdēt.