Nevar noliegt, ka koks izskatās brīnišķīgi arī kā darba virsma, turklāt, jo veiksmīgāk saglabāta faktūra, jo iespaidīgāku efektu tas rada. Turklāt koka virsmas vairs nav izvēle tikai lauku mājās, bet arī pilsētas dzīvokļos un mājās, kur varbūt ierastāk redzēt kādu plastikāta virsmu.
Ja pašam ir iespēja sagādāt izejmateriālu, šis arī ir visai ekonomisks variants darba virsmai, tikai jābūt gana zinošam, lai virsmu pielāgotu pārējām mēbelēm un tā būtu pienācīgi apstrādāta, lai pēc neilga laika tā neizskatītos jau kā desmit gadus lietota. ''Popsugar'' uzsver, ka koka virsma pateicīga virtuvei tāpēc, ka tā rada visai mājīgu un siltu noskaņu – virsma, neatkarīgi no koka krāsas, allaž rada mājīgāku noskaņu par jebkuru citu materiālu.
Interjera dizainere Aiga Bitmane skaidro, ka visbiežāk koka virsmas virtuvē eļļo vai lako. Ja izvēlas pats lakot koka virsmu, tad tām jābūt vismaz piecām kārtām, katru rūpīgi nožāvējot. Pie lakotas virsmas jāņem vērā – tā skrāpējas, tāpēc katrs mazākais defekts būs pamanāms. Savukārt eļļojot virsmu, izvēlēsies dabīgāku apstrādi, taču to var ātri sabojāt, noliekot karstu krūzi, pannu vai kastroli. Taču defektu var labot, vietu noslīpējot un tad noeļļojot pa jaunam. Lai koka virsma virtuvē ilgi kalpotu un ilgstoši labi izskatītos, būtiski apstrādāt malas izgriezumiem – pie izlietnes un plīts virsmas tā var būt silikona mastika, lai mitrums nedeformē virsmu.
Dizainere gan uzsver, ka koka virsma, lakota vai eļļota, būs piemērota tiem, kas nepārdzīvos par katru švīku un mazo defektu, jo tie parādīsies visai ātri, neatkarīgi no apstrādes veida. Tamdēļ šāds risinājums vairāk piestāvētu lauku mājā, kur perfekcionismam nemaz nav vietas, un šādi defekti ir pat sava veida efekts. Koka virsma būs izteikti piemērota ''rustic'' stila piekritējiem, kurā koka virsmas speciāli saskrāpē un apstrādā tā, lai izskatītos veclaicīgākas.
Kas attiecas uz kopšanu, tad virtuves virsmai attiecināmi tie paši priekšlikumi, kas eļļotai vai lakotai koka grīdai. Un par to vairāk var uzzināt šeit. Jāņem vērā, ka atšķirībā no citām virsmām, uz koka neizbēgami uzreiz parādīsies pleķi no izlijuša sarkanvīna – uz ozola virsmas tie būs melni pleķi, tāpat arī svaigas ogas, sula visai ātri var atstāt nenomazgājamus traipus. Lai pēc iespējas izvairītos no šādām situācijām, dizainere iesaka kombinēt virsmu, koku atstājot visur citur, bet, piemēram, pie izlietnes un plīts virsmas kādu citu materiālu, arī šāda prakse ir visai bieži sastopama.
Visai bieži koka virsmu izvēlas tieši salas tipa virsmām vai letēm, ko izmanto kā galda virsmu, savukārt tur, kur notiek aktīvākā rosīšanās, izmanto pateicīgāku materiālu, ko nav tik viegli sabojāt.
Bet, ja tomēr atzīsti vienu izmantojamo materiālu un par visām varītēm gribas koku, samierinies ar domu, ka ik pēc dažiem gadiem virsma būs atkal jāatjauno ar laku vai eļļu, neatkarīgi no tā, kāds koks un tā biezums izvēlēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
