Sandas Krastas dzīvoklis - 20
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Viss sākās ar nevainīgajām bildēm "Instagram", kurās kaut kur fonā manīju pasakaini skaistu mājokli. Vienreiz manu uzmanību piesaistīja ķieģeļu siena, citreiz – pasakainais balkons, vēl kādā bildē redzami netipiski logi, un tas viss rezultējās tajā, ka pieteicos viesa lomā to visu aplūkot pašas acīm. Lai arī iespaids par mājokli jau bija radies, aplūkojot Sandas Krastas mājīgo ligzdiņu, nācās secināt, ka dzīvē viss ir vēl skaistāk un apbrīnojamāk.

Lai arī pie Sandas devos mājokļa dēļ, sarunas virzījās dažādās sliedēs, ļaujot ielūkoties personībā un man kārtējo reizi pārliecinoties par to, cik iedvesmojošu cilvēku apkārtnē dzīvojam. Sanda ir cilvēks-orķestris. Lai arī pati sevi dēvē par žurnālisti, kaisli uz kūku cepšanu, floristiku, interjeru un ikdienas ietērpšanu skaistās krāsās nevar nepieminēt, tāpat arī viņas pēdējo veikumu, grāmatu ''6 minūtes 365 dienas'', kas palīdz atrast un pilnvērtīgi izmantot laiku sev. Sanda prot dzīvot skaisti, un to pierāda arī apciemojums pie viņas mājās. Mājīgums ir šīs viesošanās atslēgvārds.

Dzīvoklis ar sievišķīgu auru

Ziedoņdārza apkaimē esošais dzīvoklis atrodas pasakainā mājiņā, kas no ielas puses nemaz nav redzama, un nevienam garāmgājējam nemaz nevarētu rasties mazākā nojausma par kaut kā tik pasakaina klātesamību. Sanda stāsta, ka savulaik šīs bēniņu telpas, tostarp pārējie nama dzīvokļi un dārza teritorija, bijušas aizkrāmētas un paskats bijis baiss, bet saimnieki īpašumu atbrīvoja no visa liekā un izremontēja ēku gaiši un omulīgi.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Ienākot mansardā, paveras iespaidīgs skats. Iepretim ir ķieģeļu siena autentiskajā tonī, viss pārējais ir balts. Jumta daļā ir vairāki logi, kas patīkami ielaiž gaismu telpā. Vienā istabas galā ir virtuves zona un atdalīta vannasistaba, bet otrā dzīvokļa daļā, šķiet, apbrīnojamākā vieta – logi visas sienas platībā ar balkonu aiz tiem. Vasarā tur aug puķes, zaļumi, bet ziemā klāj sniega sega, taču skats uz apsnigušajiem jumtiem izskatās pasakaini, tamdēļ saimniece gultu novietojusi tieši šeit, lai katru rītu redzētu skaisto skatu. Sandas dēlam ir neliels stūrītis zem slīpajiem griestiem ar gultu.

Lai arī dzīvoklis ir kā viena istaba, katra zona veiksmīgi atdalīta un iekārtota tā, ka nerodas nepieciešamība pēc kādas starpsienas. Arī virtuve ir pietiekami plaša, lai taptu pasakaini gardas kūkas (par to pārliecinājāmies arī paši). Minimālisms, pārdomāti aksesuāri, romantisms un sievišķīgs pieskāriens it visur – šis ir dzīvoklis-iedvesma.

Par īpašām lietām runājot, pieminēšanas vērts ir lielais, pēc īpaša pasūtījuma gatavotais galds, ko iegādājusies no draugiem, kas pārcēlušies prom no Latvjas. Tā ir vērtība, kas noteikti allaž ceļos līdzi uz katru mājvietu.

Ir cilvēki, kuriem mājas ir vienas, un ir ļaudis, kuriem dzīves telpu vajag pamainīt ik pa laikam. Sanda pieder pie otriem, jo desmit gadu laikā šis esot, šķiet, jau septītais mājoklis un visai drīz plānots jau doties uz citu dzīvokli, jo tik ļoti gribas ģimenes mīluli suni, un tas pieprasa jau lielāku mājvietu. Taču, par pašreizējo mājvietu runājot, iemītniece atklāj, ka mansarda tipa dzīvoklis ir aptuveni 70 kvadrātmetru plašs, kaut gan tā nemaz neizskatās. Tā kā griesti ir slīpi, telpa tādā veidā tiek ''apēsta'', bet par vietas trūkumu sūdzēties nevar, turklāt iekšpagalms un skats aiz loga atsver visus mansarda trūkumus (vai tādi vispār ir?).

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Lietas ar stāstu

Katram mājās ir kāda lieta ar stāstu. Sanda parāda kādu garu līsti ar āķi galā. To saņēmusi no drauga, kas pārsteidzis ar šo dāvinājumu. Lai arī Sanda gaidījusi ziedus vai ko banālāku, kociņš, saprotami, samulsinājis. Taču vīrietis domājis ļoti praktiski un, zinot, ka jumta logus Sandai grūti atvērt un aizvērt, izveidojis šādu rīku. Abas nosmejam, ka ziedi jau sen būtu aizmirsti, bet šo dāvanu noteikti atcerēsies vēl ilgi. Šis rīks noteikti palikšot mantojumā nākamajiem dzīvokļa īrniekiem. Starp citu, metāla kāpnes, kas atstutētas pie ķieģeļa sienas, arī šeit nav nejaušas. Aizkarus bez tām nepielikt un arī uz jumta sauļoties neuzkāpt, turklāt tās šeit atsvaidzina varbūt kādam šķietami pārlieki sievišķīgo interjeru.

Saimniece jau smejot stāsta, ka reizi mēnesī taisa revīziju un kaut ko izmet, tā esot tāda kā atbrīvošanās no liekās enerģijas, tā rezultātā mantu tiešām ir tieši tik daudz, cik ir.

Savukārt koka lāde šeit esot kopš pirmās dienas. Sanda tai atradusi pielietojumu telpas vidū, izmantojot virsmu dažādu augu glabāšanai, taču lādes iekšpuse ir tik ietilpīga, ka tur varot ielikt pusi no sadzīves mantām, aizstājot skapjus.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Par īpašām lietām runājot, pieminēšanas vērts ir lielais, pēc īpaša pasūtījuma gatavotais galds, ko iegādājusies no draugiem, kas pārcēlušies prom no Latvijas. Tā ir vērtība, kas noteikti allaž ceļos līdzi uz katru mājvietu. Īpašs ir arī dzīvokļu saimnieku darinātais dvieļu žāvētājs trepju izskatā. Galdiņš pie gala sienas, kas nedaudz atgādina Kerijas Bredšovas (no seriāla ''Sekss un lielpilsēta") iecienītāko vietu mājoklī, šeit gan kalpo pagaidām estētiskiem nolūkiem, un darba vajadzībām tas vēl nav izmantots, neskatoties uz to, ka Sanda strādā mājās. Vaicājot par darba vietu, katru dienu un pat stundu tā var būt cita. Vienā brīdī ir sajūta, ka jāstrādā pie galda, bet citā laikā gulta ir labākā vieta radošo domu lidojumam, tāpēc vieta mājas birojam šeit nav.

Lietu kārtība un atbrīvošanās no liekā

Lūkojot Sandas dzīvokli, varētu rasties jautājums – un kur tad ir visas mantas? Ir tik daudz skaistumlietu, bet kur paslēpts viss pārējais? Saimniece jau smejot stāsta, ka reizi mēnesī taisa revīziju un kaut ko izmet, tā esot tāda kā atbrīvošanās no liekās enerģijas, un rezultātā mantu tiešām ir tieši tik daudz, cik ir. Nav tā, ka kaut kur ir bunkurītis ar samestām mantām. Ir gulta, līdzās tai divas stalažas drēbēm (drēbju skapja nav), viens plaukts, kurā groziņos salikti dažādi nieki, bet grāmatu plauktiem nav vajadzības, jo tās skaisti izskatās, saliktas krāvumos uz grīdas, un tam ir savs šarms. Arī ķieģeļu siena pilda funkcionalitāti. Savukārt pie sienas, kur iztrūkst daži ķieģeļi, spraugas kalpo kā nelieli plauktiņi.

Ar smaidu uz lūpām mansarda iemītniece stāsta, ka katru dienu kādu mirkli velta kādam tīrīšanas darbiņam. Sandai nav tādu ģenerālo tīrīšanas vai veļas dienu, jo ik dienu viņa velta vismaz piecas minūtes kādam mājas uzkopšanas darbiņam un to iesaka darīt arī citiem, atbrīvojoties no smagās nastas, kad jāvelta puse dienas mājas darbiem.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Sanda mājīgumu nevar iedomāties bez gaismas. Turklāt tai ir jābūt siltai. Sveces, spuldzes, eglīšu gaismiņu virtenes – tam ir svarīgi būt ne vien ziemā, bet visu gadu, lai noskaņa ir silta un romantiska. Starp citu, ideja, ko nošpikot no Sandas mājokļa – lampiņu virtenes var izlikt kaudzītē uz grīdas. Izskatās ļoti mājīgi!

Mājīgas, siltas, romantiskas un omulīgas. Tieši šādas sajūta pārņem arī mani kā viesi, esot šajās telpās. Varētu būt, ka vīrietim šāds iekārtojums un noskaņa varētu šķist pārāk romantiska un sievišķīga, taču ''Delfi'' fotogrāfs Kārlis Dambrāns, kurš arī novērtēja mansardu, atzina – nomainot dažas detaļas, dzīvoklis var izskatīties arī ļoti vīrišķīgi.

Fotoieskats Sandas dzīvoklī:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!