Liktenīga satikšanās – stāsts par lauku mājas atdzimšanu Tūjasmuižā  (8)

Tam, ka nekas dzīvē nenotiek tāpat vien un bez iemesla, nevar nepiekrist, iepazīstoties ar Ulda stāstu liktenīgajiem pavērsieniem Tūjā. Kā jau daudzi stāsti, arī šis sākas ar frāzēm ''pie šī īpašuma nonācām pavisam nejauši''. Uldim ar Ilzi radusies vēlme vasaras nogales pavadīt ārpus galvaspilsētas. Tā nu, šķirstot sludinājumus, vadoties pēc viena kritērija – lai tuvumā būtu ūdens –, nonākuši līdz kādam īpašumam Tūjā. Tā kā nedēļu pirms šo sludinājumu apskates atpūtušies Tūjā, šis esot uzrunājis visvairāk, un, kā izrādās, šādi pavērsieni bijuši liktenīgi. ''Kad aizbraucām apskatīt īpašumu, dūša mazliet saļuka, jo tur viss bija nolaists līdz pēdējam. Akmeņu krāvuma celiņš aizaudzis, vecais priekšnams atdalījies no fasādes, durvis varēja atvērt tikai ar lauzni, iekštelpās bija šķības grīdas un vecas metāla krāsnis. Radās iespaids, ka ēka nekad nav piedzīvojusi remontu, taču, pieverot acis uz visām nebūšanām un iztēlojoties ēku, apkārtni un interjeru sakoptāku, nespējām atteikt piedāvājumam.''