Radīt māju sajūtu svešā zemē – iedvesmojošs stāsts, kā latviešu ģimene iekārtojusies Norvēģijā  (1)

Kristīne pastāstīja, ka uz Norvēģiju ar ģimeni pārcēlusies pirms septiņiem gadiem un jau tolaik neko daudz līdzi no mājām neesot ņēmuši, vien tik, cik vieglajā automašīnā un busiņā varēja sakrāmēt. Veļasmašīna, ledusskapis, grāmatas, matracis dēlam, virtuves piederumi un daži sadzīves sīkumi. Ar visu savu iedzīvi divās mašīnās vispirms pārcēlušies uz jau mēbelētu dzīvokli, kas iekārtošanos krietni atviegloja, taču pēc gada saimnieks dzīvokli pārdeva, tāpēc bija jāmeklē jauna mītne. Un tad Kristīne ar ģimeni nonāca dzīvoklī 10 km attālumā no Oslo centra, visai klusā un mierīgā rajonā ar nelielu pagalmu. Māja gan esot laika zoba skarta, bet dzīvoklī ir koka grīdas, un tieši tas licis iemīlēt jauno mājokli.

Vai ir kas tāds, kā pietrūkst no Latvijas, dzīvojot Norvēģijā? Kristīne stāsta, ka sākumā bijis grūti pierast pie tā, ka visu dzīvokļu sienu krāsojums ir balts, taču tagad tas patīkot, pat ļoti, jo baltās sienas telpu padara gan plašāku, gan vieglāk iekārtojamu, jo nav jādomā, kā tiks saskaņotas krāsu gammas ar interjera priekšmetiem un mēbelēm. Vaicāta par māju sajūtu, Kristīne atzīst, ka to pirmkārt radot ģimene un pārējās lietas ir tam pakārtotas. Taču, par lietām runājot, istabas augi, spilveni un segas, kurās satīties aukstos vakaros, grāmatas, sveces – tās ir neatņemamas mājokļa sastāvdaļas.