Gribētos jau domāt, ka tās labākās idejas rodas tad, kad to vismazāk gaida, un noteikti ne apzināti. Vismaz šis stāsts noteikti apliecina, ka nekas nav nejaušs un šķietami eksperimenti tomēr var pārvērsties vērā ņemamā biznesā.
"Mini saunas" idejas autors Oskars Jurģis pastāstīja, ka viss sācies aptuveni 2014. gadā, kad, rosoties savās mājās, radusies vēlme pēc pirts. Naudas nav bijis tik daudz, lai varētu noalgot meistaru un būvēt iespaidīgu guļbaļķu pirti, tāpēc nācies domāt alternatīvus risinājumus un rīkoties pašam. Tā nu radās ideja uzbūvēt nelielu melno pirti. Kad tā pabeigta, ar lielu ziņkāri to nākuši ievērtēt kaimiņi un draugi, atzīstot par ļoti labu esam. Tajā brīdī arī pats noticējis idejai un sācis strādāt pie prototipa izveides saunai, jo, kā Oskars pastāstīja, pēc noteikumiem tik mazā telpā nevarot likt krāsni, kas paredzēta melnajai pirtij, turklāt būtu maz tieši šādas pirts cienītāju.
2015. gadā jau tapa ''Mini sauna'' prototips, kuru pirmo reizi Oskars prezentēja būvniecības izstādē ''Māja 2015''. Pēc izstādes, kad saņemti neskaitāmi komplimenti, atzinīgi vārdi un sajūsma par būvi, arī turpinājis iesākto. Idejas autors smaidot stāsta, ka, protams, bijušas situācijas, kad cilvēki teikuši – tādu jau katrs var uztaisīt! Taču arī to Oskars uztvēris kā komplimentu, jo veikums tomēr ir kādu iedvesmojis. Un daži patiesi esot paši uzbūvējuši līdzīgu prototipu, un "Mini saunas" īpašnieks to nemaz neuztver kā kaut ko sliktu.
Citāda ideja
Ir redzētas pirtis mucās vai arī tādas nelielas pirtis, kas nav siltinātas. Oskara iecere bija izveidot pirti, kurai nekā netrūkst, – to var kurināt arī ziemā, tai izmantoti kvalitatīvi materiāli, tā labi pilda savas funkcijas, turklāt to ir viegli salikt un izjaukt, ja nepieciešams. Šī miniatūrā pirts pamatā būvēta tāpat kā māja, ar visu vajadzīgo siltinājumu, tāpēc pirti nepilnas stundas laikā var izkurināt karstu pat pie –20 grādiem. Ļoti svarīgs ir arī dizains, un arī šajā jomā ir padomāts – idejas autors gribējis ko oriģinālu un ar pievienoto vērtību, tāpēc pie kalējiem darinātas eņģes un rokturi, tādējādi saglabājot arī senā aroda tradīcijas. Runājot par kokmateriālu, meistars atklāj, ka tas ir – lapegle, priede vai egle un alksnis, melnalksnis iekšpusē.
Daudzus noteikti nodarbina jautājums, cik tad liela ir šī pirts, un, kā atzīst saimnieks, bāzes modelis ir 4,5 m2 liels, bet centrā pirts ir augstāka – 2,40 m. Apdare, saprotams, paņem savus centimetrus, un iekšpusē, vidū, augstums ir 1,90 m. Durvis pirtij arī nav augstas, taču tās mazas bijušas arī autentiskajās pirtīs. Oskars min divus iemeslus, kāpēc tas tā varēja būt. Viens – lai no pirts neizietu liels siltuma daudzums. Otrs – lai varētu sasveicināties ar mājas gariņu. Man tomēr radās vēl kāds piedāvājums – noliecot galvu, labāk darbojas asinsrite, un reiboņa gadījumā tas var palīdzēt. Pirts telpā vienlaicīgi siltumu varot baudīt četri cilvēki, un krāsns arī Latvijā ražota, ar malku kurināma.
Saliekama 40 minūšu laikā
Šķiet, viena no lielākajām pirts priekšrocībām ir ne vien mazais izmērs, bet arī tās konstrukcija. Līdzīgi kā paneļu mājas, arī šī pirts saliekama kā "Lego" klucīši, turklāt to var izdarīt pat 40 minūšu laikā, jo konstrukciju satur 16 skrūves.
Unikālo ideju ar gaumīgo dizainu novērtējuši arī skandināvi un cilvēki vairākās Eiropas valstīs, jo ļoti daudzas miniatūrās saunas ir aizceļojušas arī uz ārzemēm. Vaicāts, vai joprojām arī pats bauda savu pirmā prototipa pirti, Oskars atzīst, ka citādi nemaz nevarētu, jo, tikai pašam mēģinot, rodas secinājumi, ko vēl vajadzētu uzlabot, pamainīt vai kādus papildinājumus veidot.