Pēc stādu audzētavas "Sakstagals" īpašnieces Zaigas Graudiņas teiktā, visvienkāršāk zīles tūlīt pēc nobiršanas iesēt dārzā. Tā kā pirmās parasti nobirst mazvērtīgās (neattīstītās un bojātās), sējai izvēlas septembra beigās kritušās zīles.
Tad pavasarī dīgs veselīgi ozoliņi. Sēj četrus līdz piecus centimetrus dziļās vadziņās. Rudens sējumus nosedz ar skujkoku zariem.
Viengadīgos sējeņus pārskolo, lai veidotos sazarotāka sakņu sistēma. Vēlāk, stādot paliekamā vietā, ozoliņiem nodrošina auglīgu, trūdvielām bagātu augsni un pietiekami daudz mitruma.
Ja nav iespējams iesēt rudenī, zīles var ievietot traukā, samaisītas ar mitrām, tīrām smiltīm, un nolikt stratificēties ledusskapja dārzeņu nodalījumā vai arī vēsā pagrabā (+3 grādu temperatūrā).
Jāsteidz iesēt agri pavasarī, citādi sāks dīgt, bet izstīdzējušas dīgļsaknes var aplūzt. Zīlēm jāuzdīgst divās nedēļās.
Labs variants ir salikt rudenī zīles podiņos un nolikt stratificēties pagrabā vai laukā. Pavasarī tās dīgs. Tiesa gan - ozolzīles ir iecienīta barība pelēm un žurkām, tādēļ var gadīties, ka, turot tās pagrabā vai laukā, līdz pavasarim nekā vairs nav palicis pāri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!