Viss par parketa grīdām – to veidi, kopšana un atjaunošana  (1)

Parketa grīdas joprojām ir aktuālas mūsdienu cilvēkam, jo tām ir daudz labu īpašību. Daudzu gadsimtu garumā parkets sevi pierādījis kā izturīgu, ilgmūžīgu un 100 procentus dabisku grīdas segumu, skaidro speciālisti Ivars Tamsons un Uldis Vītols.

Izvēloties grīdas segumu, ir svarīgi piemeklēt pareizu un piemērotu materiālu konkrētām telpām. Grīda ir ne tikai svarīga interjera dizaina sastāvdaļa, tai jābūt arī funkcionālai, viegli kopjamai un ar ilgu mūžu. Parketa pievilcīgums? Iespēja individuāli izveidot krāsu, atjaunot ar noslīpēšanu, kā arī tas, ka koka grīdas nodrošina zināmu siltumu un slāpē trokšņus. Speciālisti arī norāda, ka plašais krāsu, tekstūras un cenu diapazons ļauj katram atrast sev piemērotāku parketa variantu.

Izvēloties parketa grīdu mājoklim, ir jāņem vērā vairāki faktori:

Telpu funkcijas (sabiedriskā telpa vai dzīvojamā) un noslogojums. No šiem parametriem ir atkarīgs, cik ilgi kalpos izvēlētais parkets. Telpās ar lielu slodzi labāk izvēlēties parketu no cietākas koksnes (vadoties no Brinell skalas). Telpai ar mazāk intensīvu slodzi noteicošais var būt vizuāli saistošākais dekors.

Apsildāmas parketa grīdas ieklāšanā jāatceras, ka tādam mērķim, pateicoties zemai siltuma pretestībai, visefektīvākais ir divslāņu parkets. Var izmantot arī trīsslāņu parketu, bet tad jārēķinās ar lielāku siltuma pretestību. Masīvkoka parkets siltajām grīdām nebūs piemērots.

Izvēloties parketu, jārēķinās, ka ar laiku grīda var mainīt toni – palikt gaišāka, tumšāka vai arī mainīties esošā toņa intensitāte. Tas notiek ultravioleto saules staru ietekmē.

Telpā, kurā ieklāts parkets, vēlams uzturēt nemainīgu temperatūru (no +15 līdz +27 ^oC) un gaisa mitrumu (no 40-60%). Vēlams izvairīties no straujām klimata svārstībām, jo mainoties gaisa mitrumam un temperatūrai, parkets izplešas vai saraujas, tādēļ starp dēļiem var rasties šķirbas.

Telpās ar paaugstinātu gaisa mitrumu (piemēram, vannasistaba vai tualete) parketu klāt nedrīkst.

Tādi faktori kā ūdens, ielas apavi, augstpapēžu kurpes, smiltis nelabvēlīgi ietekmē parketu. To pašu var izdarīt mājdzīvnieki, piemēram, suņi.

Izvēloties parketu, uzmanība jāpievērš arī dēļu virskārtas biezumam. No tā atkarīgs, cik daudz reižu to būs iespējams atjaunot slīpējot. Parasti trīsslāņu vai divslāņu parketa virskārtas biezums ir 3,5 milimetri, kas ļauj šādu parketu slīpēt divas vai trīs reizes. Masīvkoka parketa atjaunojamais slānis līdz spundei parasti ir 5-7 milimetrus biezs.

Parketu parasti iedala 3 šķirojumos – select, nature un rustic. Select ir atlasīts parkets bez zariem, ar viendabīgu tekstūru un tonalitāti. Nature parketam ir iespējami zari kā arī tekstūras un toņu atšķirības. Rustic šķirojumam būs dažādas vizuālās atšķirības un lielāki zari nekā Nature šķirojumam. Parketa šķirojums nekādi neietekmē parketa kvalitāti.

Parketa cenu bieži vien nenosaka kvalitāte, bet gan koka šķirne, šķirojums un parketa apstrādes veids, kā arī dēļu izmērs. Piemēram, trīsslāņu parkets, kas vizuāli izskatīsies kā lielu dēļu grīda, būs dārgāks nekā tāds pats trīsslāņu parkets, kura virskārta sastāv no maziem dēlīšiem.

Latvijā visizplatītākais ir ozola un oša masīvkoka dēlīšu parkets. Tas ir ekoloģiski tīrs un 100% dabisks grīdas segums, kas sastāv no precīza izmēra ēvelētiem dēlīšiem. Dēlīšu visās četrās pusēs iestrādātas spundes, kas nodrošina stabilu savienojumu, ieklājot parketu. Masīvkoka dēlīšu parkets var tikt klāts uz betona, finiera vai OSB pamatnes. To līmē, papildus stiprinot ar naglām. Pēc ieklāšanas tas tiek slīpēts un vēlāk pārklāts ar laku vai eļļu. Šāda veida ieklāšana dod iespēju, kombinēt dēlīšus (vienāda vai dažāda izmēra), veidot visdažādākos rakstus, kā arī paver iespējas dažādām parketa toņu variācijām. Šo parketu ir iespējams atjaunot vairākas reizes, līdz ar to tas kalpos gadu desmitiem.

Šāda veida parkets tiek iedalīts vairākos šķirojumos – Select, Natur, Rustic. Kvalitāte visiem šķirojumiem ir vienāda.

Trīsslāņu parkets ir masīvkoka parketa vai dēļu alternatīva. Tas sastāv no dēļiem, kas veidoti no 3 slāņiem. Dēļu virskārta sastāv no 2,5-4 milimetru biezas cēlkoka kārtas. Šis slānis nosaka parketa izskatu un izturību. Virsējais slānis ir novietots perpendikulāri otrās kārtas šķiedrai, tā palielinot materiāla ģeometrisko stabilitāti temperatūras svārstību un mitruma ietekmē. Vidējai kārtai parasti izmanto skujkoku, kurā ir iestrādāts "Click" savienojums, kurš ļauj ieklāt parketu, neizmantojot līmi. Apakšējai kārtai tiek izmantots finieris.

Šāda veida dēļu konstrukcija nodrošina lielāku grīdas noturību gaisa mitruma un temperatūras izmaiņu ietekmē, un atvieglo tās ieklāšanu. Trīsslāņu parkets tiek pārdots jau rūpnieciski apstrādāts – lakots vai eļļots un pēc ieklāšanas neprasa papildus apstrādi. Lai arī trīsslāņa parketa cēlkoka slānis ir 2,5-4 milimetrus biezs, to ir iespējams 1-2 reizes slīpēt, tādā veidā pagarinot grīdas seguma kalpošanas laiku.

Divslāņu parkets sastāv no diviem slāņiem – cēlkoka virskārtas (2.5-4 mm) un finiera vai HDF apakškārtas. Pateicoties savam nelielajam biezumam (parasti 10 mm), tas ir lieliski piemērots grīdām ar apsildi. Šāda veida parketam nav "Click" savienojuma, tie savā starpā stiprinās ar spundēm un, ieklājot, tiek līmēti pie pamatnes. Dēlīšu izmēri ir dažādi – 0,47-2,20 metru garumā un 6-21 centimetru platumā.

Tāpat kā trīsslāņu parkets, arī divslāņu parkets tiek pārdots jau rūpnieciski apstrādāts – lakots vai eļļots un pēc ieklāšanas neprasa papildus apstrādi. Divslāņu parkets ir lieliska alternatīva masīvkoka parketam. Iespēja veidot dažādus rakstus un ornamentus, kombinējot dažāda izmēra un krāsas dēlīšus. Salīdzinoši lētākas izmaksas ieklāšanai.

Parkets, kā jau visi dabas materiāli, piedod telpai mājīgumu, siltumu un dabiskumu, un tas lieliski iekļaujas jebkurā interjerā. Kā grīdas segums, pateicoties koka porainajai struktūrai, tas ir silts un kluss.

Pa parketu ir patīkami staigāt basām kājām un sajust koka dabisko siltumu. Šo iemeslu dēļ tas ir vairāk piemērots dzīvojamām telpām. Taču telpās ar lielāku noslogojumu parādās visām koka grīdām raksturīgie trūkumi – nelielā berzes noturība un tas, ka koku var viegli sasit, ja uz tā nokrīt kāds smagāks priekšmets. Šie abi apstākļi gan ir relatīvi, jo koku var pārklāt ar dažādas noturības aizsargkārtām, kā arī parketa grīdai izvēlēties koksni ar augstāku blīvumu, taču tie noteikti ir jāņem vērā, jo jārēķinās ar biežāku parketa kopšanu un cieto koksnes šķirņu ierobežoto krāsu gammu. Vairums cieto koku ir tropiskās izcelsmes, tādēļ to cena arī ir augstāka kā Eiropā pierastajam ozolam un osim.

Izvēloties savam mājoklim koka grīdu, ir jārēķinās ar regulāru kopšanu. Ja tā netiek veikta, koka aizsargkārta nodilst un berzes slodze sāk iedarboties tieši uz koku, un tā porās ieēdas netīrumi. Šādu parketu var atjaunot, noslīpējot tā virsējo kārtu kopā ar aizsargpārklājuma paliekām, un parasti slīpēšanas procesā tiek noņemts viens milimetru biezs koka slānis. Pašreiz tik populārā trīsslāņu parketa pārslīpēšana ir ļoti apgrūtināta, ja tas nav pielīmēts pie pamatgrīdas.

Attiecībā uz šo parketa veidu jāpiemin arī tas, cik biezs ir parketa virsējais cēlkoka slānis. Lielākoties tas ir no 2,5 līdz 4 milimetrus biezs, tādēļ tā pārslīpēšanu ir iespējams veikt vienu vai divas reizes. Protams, pareizi kopjot parketu, koka virskārtas slīpēšana var nebūt vajadzīga arī ļoti ilgus gadus. Pietiek ar aizsargājošās lakas vai eļļas kārtas regulāru atjaunošanu.

Aizsargpārklājuma izvēle ir ļoti būtisks jautājums un tādēļ tai jāpieiet ar nopietnu attieksmi. Katrs no tiem atšķiras gan pēc izskata, gan koka izjūtas, kā arī prasa dažādu kopšanu. Tādēļ jautājums par lakotu vai eļļotu parketu ir ļoti individuāls, norāda "Parketa sala" speciālisti.

Lakota parketa grīda ikdienas kopšanā ir vienkārša, to pietiek regulāri izsūkt ar putekļu sūcēju, lai uz lakas kārtas neuzkrātos smilšu graudiņi vai citi līdzīgi abrazīvi krikumi.

Laiku pa laikam jāmazgā ar mitru lupatu, turklāt, ja grīda ir pietiekami tīra, ūdenim nav obligāti jāpievieno speciāli parketa mazgāšanas līdzekļi, ja vien grīdas lupata uz parketa neatstāj netīras švīkas.

Ja uz grīdas kaut kas izlīst, tas turpat arī paliek, jo laka uz koka virsmas veido kārtu, kas netīrumus un berzes radīto slodzi nepielaiž klāt pie koksnes. Uz parketa uzklātais lakas slānis nolīdzina koka virsmu, un, ja vien tā nav birstēta, tiek zaudēta koka virsmas tekstūra. Ja gadās uz parketa virsmas sargājošās lakas kārtas ievilkt kādu švīku, tad diemžēl ir jāatjauno lakas kārta visā telpā, jo laku atjaunot tikai vienā vietā nav iespējams. Tas nozīmē, ka no telpas ir jāiznes visas mēbeles, jāpārslīpē laka un jāuzklāj jauns lakas slānis.

Eļļota parketa grīda ir pavisam citādāka. Eļļas aizsargfunkcija darbojas sekojoši: tā kā eļļas molekulas ir sīkas, eļļa iesūcas dziļi kokā, aizpildot tā poras un padarot koka virskārtu blīvu un cietu. Uz virsmas nonākušie netīrumi nevar iesūkties kokā, tādēļ paliek uz tā virsmas. Te jāņem vērā, ka regulāra eļļas atjaunošana ir eļļotas grīdas ilgas kalpošanas pamatā.

Pāreļļošanu veic no reizes divos gados (ja tā ir maz noslogota telpa, piemēram guļamistaba) līdz 3-4 reizēm gadā intensīvi izmantojamās vietās. Eļļas atjaunošana nav obligāti jāveic visā telpā, ja, piemēram, runa ir par viesistabu, kas apvienota ar virtuvi, ir normāli, ja atjaunošanu veic tikai noslogotajā virtuves daļā. Tāpat pie šī grīdas aizsargpārklājuma pozitīvajām īpašībām jāmin to, ka kādu nejauši radušos skrāpējumu eļļotai grīdai var veikt lokāli noslīpējot bojāto vietu un to pāreļļojot.

Ikdienas kopšana eļļotam parketam tāpat tiek veikta ar putekļu sūcēju. Kad vajadzīga mitrā uzkopšana, ūdenim, ar ko tiek mazgāta grīda, obligāti pievieno speciālās "ziepes", kas palīdz labāk nomazgāt grīdu un vienlaicīgi bagātina eļļu.

Tā kā eļļa iesūcas kokā, eļļota grīda saglabā koka virsmas tekstūru un izceļ tā dabiskās īpašības. Piemēram, staigājot pa šo grīdu ar basām kājām, mūsu āda sajūt tiešu saskari ar koku un sajūt tā siltumu.