Mazgājot traukus un likvidējot nevajadzīgo: ko nedrīkst aizskalot izlietnē

"The Spruce" piedāvā iepazīties ar dažādām lietām un pārpalikumiem, kurus nevajadzētu noskalot izlietnē.

Neskatoties uz to, ka eļļa tiek izmantota lielākajā daļā reižu, kad tiek darbināta panna vai cepeškrāsns, pēc ēdiena gatavošanas tai nevajadzētu nonākt izlietnes notekā. Tas pats sakāms par taukiem, kas palikuši pāri cepšanas rezultātā – karsti tie ir šķidri, turpretī sabiezējuši veido nogulsnes un rada aizsērējumu.

Tiek vēstīts, ka tieši kafijas biezumi ir visbiežāk novērojamais "viesis" izlietnes notekcaurulē, lai gan tiem tur nevajadzētu atrasties. Kafija uzbriest, veido nogulsnes un laika gaitā rada aizsērējumu. Ja kafijas biezumi sajaucas ar taukiem, tie veido biezu masu, kas aizdambēšanas problēmu pietuvina vēl ātrāk.

Labāk kafijas biezumus liec bļodiņā, izber uz šķīvja vai avīzes, lai tie izžūst, bet pēc tam izmanto telpaugu lutināšanai. Atceries, ka līdz galam neizžuvušus biezumus izmantot nevajadzētu, jo tad mitruma būs pārāk daudz un augsnes virskārta var sākt pelēt.

Biezumi izmantojami arī dārza augiem – uzber tos plānā kārtā augsnes virskārtā un nedaudz iestrādā substrātā, lai augs uzņem visas vērtīgās vielas no biezumiem.

Vēl kafijas biezumus var izmantot kosmētiskiem nolūkiem, smaku novēršanai, plīts tīrīšanai un citām lietām. Kā tieši, lasi šeit.

Vienalga, vai tiek aizskalotas krāsas uz eļļas vai ūdens bāzes,– pārpalikumus nedrīkst šādā veidā likvidēt. Krāsa pielīp pie sieniņām un kavē arī citu netīrumu plūsmu.

Ja gatavota karamele vai cukura sīrups, nekādā gadījumā nelej to vēl pavisam karstu izlietnē, jo tas atdziestot sacietēs un veidos biezu kārtu notekā, turklāt karsts cukurs pārsniedz 100 grādu temperatūru un tādā veidā var sabojāt kādu virsmu.

Ņem vērā, ka izlietnē nedrīkst liet arī skābes, sārmus, indes, kā arī jebkādus dezinficējošus līdzekļus lielos daudzumos.

Kā zināms, jebkāda veida makaroni – gari, īsi, bantītē vai spirālē – un arī rīsi karstā ūdenī uzbriest, tādējādi caurulē palielinās saķepšanas iespēja ar citiem netīrumiem. Tieši tāpēc neapēstos vai šķīvim pielipušos makaronus un rīsus pirms mazgāšanas jau savlaicīgi ieteicams noņemt nost.

Arī pat vissīkāk sagrieztie salāti, augļi, dārzeņi un zaļumi, kurus mēģināsi aizskalot izlietnē, beigu galā nogulsnēsies cauruļvados, kā arī veidos aizsērējumu. Ko vēl nav ieteicams aizskalot izlietnē, lasi šeit.

Paturi prātā, ka komposta kaudzes vairs nav dārza jautājums. Komposts uz balkona vai virtuvē ir tendence, kas palīdz taupīt resursus un saudzēt vidi. Tev būs vajadzīgs liels trauks, kurā dažādos līmeņos jāsaurbj caurumus.

Šajā rakstā soli pa solim aprakstīts, kā mājas apstākļos ierīkot vietu kompostkaudzei, ietverot informāciju, ko tur vajadzētu likt un pēc cik ilga laika tas izmantojams dārza darbos.

Vislabākais veids ir tām atrast ceļu līdz kompostam! Lai gan varētu šķist, ka mazs čaumalas gabaliņš nekādu ļaunumu nenodarīs, tas veikli pielīp pie citiem netīrumiem, ar asajām malām savāc tos sev apkārt, tādējādi veidojot lielākas bumbas. Rezultātā arī šajā gadījumā sekos caurules aizdambēšanās.

Olu čaumalas lieliski var noderēt dārza darbos, piemēram, gliemežiem nepatīk čaumalu asumi, tādēļ no tām vari izveidot tādu kā robežu, kuru mīkstmieši nevarēs šķērsot. Ja dārzā tiek veidots komposts, nevajadzīgās čaumalas var droši bērt tur un tas kļūs vēl bagātīgāks. Starp citu, olu čaumalas var labi kalpot kā mazi podiņi stādiem, kad no zemes lien pirmie asniņi.

Tautas viltību pūra lādē olu čaumalām atvēlēta vieta pat apģērbu mazgāšanā. Olu čaumalas var ielikt veļas maisiņā un likt veļas mašīnā kopā ar baltajām drēbēm. Kā izrādās, šī metode palīdzēs apģērbam noņemt pelēcīgo nokrāsu.

Vēl citus veidus, kā saimniecībā izmantot olu čaumalas, lasi šeit.

Šis gan neattiecas uz ēdienu un trauku mazgāšanu, bet situāciju kopumā. Jebkādus medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš, vai tos, par kuriem simtprocentīgi vari teikt, ka nekad vairs nelietosi, nedrīkst aizskalot izlietnē vai arī nolaist klozetpodā. Nepieciešams atrast tuvāko aptieku, kurā zāles pieņem, jo, kad to aktīvās vielas nonāk ūdenī un tiek aizskalotas, var tikt negatīvi ietekmēta apkārtējā vide un ūdens kvalitāte.

Pētniece un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Kristīne Āboliņa par medikamentu aizskalošanu izlietnē vai tualetē sacījusi: "Tas ir laikam viens no sliktākajiem variantiem. Piemēram, hormonālos līdzekļus, kas mūsdienās ir diezgan populāri, notekūdeņu attīrīšanas iekārtās nevar attīrīt. Tie nokļūst dabā, ietekmē zivis, augus, dzīvniekus, nonāk atpakaļ pie cilvēka." Ja nederīgie medikamenti tiek sadedzināti, tas atsaucas uz gaisu, ko elpojam.

Kāda ir kārtība zāļu nodošanai aptiekās, "Delfi" pētīja, veidojot šo rakstu.